Veikalā pie kases stāv sirma kundzīte un skaita saujā izbērto naudiņu, tad palūdz pārdevējai kādu preci atlikt malā, jo viņai nepietikšot naudiņas, bet līdz pensijai vēl pāris dienas jādzīvo. Zinu arī tādus pensionārus, kas, saņemot pensiju, vispirms samaksā ikmēneša maksājumus, nopērk nepieciešamās zāles un tad ar niecīgo atlikumu cenšas izdzīvot līdz nākamajai pensijai. Tāda ir realitāte! Protams, droši vien ir arī tādi pensijas vecuma cilvēki, kam pensija ir laba, viņiem ir arī iespēja veidot uzkrājumus un atļauties kādus lielākus pirkumus vai ceļojumus. Jauniem cilvēkiem domāt par pensiju, protams, vēl ir krietni par agru, un tomēr arī viņus nodarbina jautājums, kāda būs viņu pensija un vai vispār tāda būs. Aptauju dati diemžēl liecina, ka pēdējo gadu laikā ir krietni mazinājusies cilvēku ticība Latvijas pensiju sistēmai un cilvēki uzskata, ka viņiem pašiem ir jāmēģina parūpēties par savām vecumdienām, tādēļ daudzi paši sāk vairāk veidot uzkrājumus. Eksperti to, no vienas puses, slavē, sakot, ka beidzot mainās cilvēku apziņa, ka ne tikai valstij ir jārūpējas par viņiem, taču, no otras puses, viņi bažījas, ka iedzīvotāji varētu mazāk sākt iemaksāt līdzekļus esošajā pensiju sistēmā. Manuprāt, redzot demogrāfisko situāciju valstī un to, cik daudz darbspējīgu cilvēku ir aizbraucis prom no valsts, būtu tomēr beidzot jātop skaidram plānam, kas nākotnē notiks ar pensiju sistēmu. Lai arī tie cilvēki, kam šobrīd līdz pensijai ir vēl 20 un vairāk gadu, vismaz aptuveni var saprast, ar ko viņiem būs jārēķinās.
