Attīstība. Dinamika. Informācija. Tehnoloģijas. Laiks, kad nedrīkst nokavēt. Palaist garām. Nepaspēt. Atpalikt. Laiks, kad jābūt priekšgalā, kad jāuzvar, kad jānopelna, kad jāiegūst, kad jānotur. Visapkārt materiālais.
Attīstība. Dinamika. Informācija. Tehnoloģijas. Laiks, kad nedrīkst nokavēt. Palaist garām. Nepaspēt. Atpalikt. Laiks, kad jābūt priekšgalā, kad jāuzvar, kad jānopelna, kad jāiegūst, kad jānotur.
Visapkārt materiālais. Visapkārt fiziskais. Redzamais. Sataustāmais. Paņemamais. Izskaidrojamais. Visapkārt reālais – reāla neticība, reāla ticība. Reālas bailes un izmisums, reāla uzdrošināšanās un cerība. Reāls duālisms – fiziski garīgs. Duāli radījumi. Duālas būtnes. Duāla pasaule. Tehnoloģiski attīstīta, bet garīgi atpalikusi.
Likumi, zinātne, panākumi. Tiek izskaidroti visi fiziskie procesi. Bet no kurienes motīvi rīcībai? No kurienes skaudība? No kurienes pašaizliedzība? No kurienes nodevība? No kurienes patriotisms, naids un mīlestība?
Ar ārējo – redzamo – viss skaidrs, gandrīz… Sistematizēts plauktiņos, reizēm pielietojams.
Kā saprast neredzamo, nesaprotamo, bet tik sajūtamo, iekšējo, garīgo? To, kas rada fizisko. To neredzamo, no kā rodas viss redzamais. Kā saprast visus šos garīgos likumus, kuriem pakļauts visu fizisko likumu kopums? Harmonija un dialektika.
Likumi neuzrodas. Potenciāli tie jau eksistē. Gravitācija darbojās pirms Ņūtona. Kodolreakcija uz Saules – daudz agrāk par atombumbu. Gravitācija darbojas, ticam vai neticam. Saule spīd, kaut naktī tumšs.
Eksistē fiziskais visums. Eksistē garīgais visums- garīgā telpa, kurā darbojas garīgie likumi. Viss fiziskais ir garīgā atspulgs.
Ticība kā zinātne. Pārdabiska, jauna, vēl atpalikusi, bet atklāj un izmanto garīgos likumus.
Ticība nav abstrakta. Ticība nav mistiska. Ticība ir redzama. Pierādāma. Ticība ir darbi.
Zinātne visu izpēta. Nepietiek ar “es gribu”. Bez zinātniska principa pieejas viss nolemts neveiksmei. No lidotgriboša Ikara mums ir palikuši tikai kūpoši ikarusi. Spēja nonākt līdz būtībai, rezultātiem – tā ir ticība.
Ticība ir arī materiāla substance. Tikai balstoties uz matēriju, var darboties garīgais.
Gars atstāj ķermeni un paliek tikai rumpis, bez dvašas, idejām, sirdspukstiem.
Ticība atstāj cilvēku, un atnāk nolemtība. Slimības. Trūkums. Ciešanas. Bezizeja. Parādi. Lāsti. Liktenis. Liktenis, kādu Dievs nav sagatavojis nevienam. Ne cilvēkiem, ne valstij. Ne tautai, ne nācijai, ne cilvēcei.
Sabiedrības un ekonomikas attīstība balstās uz tehnoloģijām. Ticība ir garīga tehnoloģija. Nākusi no debesīm, no neredzamā, no Dieva. Tā ir spējīga izmainīt jebko, kas atrodas uz zemes.
Ticība – saikne starp neredzamo, garīgo un fizisko pasauli, elements, kurš pakļauj abas substances. Matērija pakļaujas garīgajiem principiem. Ticība – kā dubls, kā kopija, kā atspulgs tam, ko Dievs dara un kas jau ir radīts garīgajā pasaulē. Pirms mākslinieks sāk gruntēt audeklu viņam jau ir radušies tūkstoši variantu. Ticības cilvēks ir tas, kurš spēj ieiet garīgajā pasaulē.
Ticība glābt, nevis tiesāt un apglabāt. Ticība – tā nav ceremonija, rituāls, sols baznīcā. Ticība ir neredzama sistēma. Bet notur, baro, dod spēku kā saknes.
Cilvēki nepaļaujas uz Dievu, jo nepazīst Viņu. Dievs šodien grib iepazīties ar katru.
Ticības pamats ir mūsu attiecības ar Dievu. Nav pamatu, un jebkurš nams sabruks. Tautai nav Dieva – akmens laikmets, atpalicība, tumsonība, tauta izmirst un pazūd no vēstures. Valstij nav Dieva – valsts bankrotē un pazūd no kartēm, atlantiem.
Tikai tad, kad nācija ir spējīga pacelt rokas, lūgt un ticēt, mums ir cerība par nākotni, reformāciju un nacionālo atmodu. Ja Latvija neieies Eiropas Savienībā kā zeme ar augstiem morāles un Dieva ētikas principiem, mēs kļūsim par Eiropas mēslaini, izgāztuvi un kļūsim populāri ar degradācijas tālāku eskalāciju (kāda procesa paplašināšana, intensificēšana – red.).
Dievs, svēti šo zemi un katru no mums! Ticībai jākļūst par mūsu dzīves pamatu. Debesis izmainīs zemi! Nacionālo atmodu pieredze pārņem šo pasauli. Gars izmainīs miesu. Ticība ir iedzimta nepieciešamība. Izmaina visu un izglābj katru.
