Izlasot rajona laikrakstā žurnālistes Diānas Odumiņas rakstu “Stāmerienas pilij no tiesas prāvām nav labuma”, gribu izteikt savu viedokli.
Izlasot rajona laikrakstā žurnālistes Diānas Odumiņas rakstu “Stāmerienas pilij no tiesas prāvām nav labuma”, gribu izteikt savu viedokli.
Jā, tik tiešām, no tiesas prāvām Stāmerienas pilij nav labuma, tam jāpiekrīt. Taču tiesāšanās nav pagasta padomes iniciatīva.
Pils nomnieks ir SIA “Zeltaleja – 1”, tās direktors, kas rīkojas SIA vārdā ir Andrejs Vīcups. Nomnieks Stāmerienas pili, tās īpašniekam nezinot, izdarot būves statusa maiņu, pārvērta par viendzīvokļa dzīvojamo māju. Pēc tam tajā tika pierakstīts A.Vīcups.
Izmantojot likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” normas, A.Vīcups pagasta padomei iesniedza lūgumu par Stāmerienas pils kā viņa dzīvokļa privatizāciju. Kad Stāmerienas pagasta padomei kļuva zināmas tai aizmuguriski veiktās pils nomnieka darbības, tā ar savu lēmumu atteica A.Vīcupam uzsākt “dzīvokļa” privatizāciju. A.Vīcups par pagasta padomes lēmumu iesniedza sūdzību Gulbenes rajona tiesā. Tātad tiesu prāvām aizsākumu deva A.Vīcups.
Pirmajā tiesas sēdē atklājās, ka SIA “Zeltaleja – 1” ar A.Vīcupu noslēgusi īres līgumu, kuru pagasta padome uzskata par nelikumīgu. Lai šo nelikumību likvidētu, pagasta padome iesniedza prasību Gulbenes rajona tiesā par īres līguma atzīšanu par spēkā neesošu.
Pēc manas personīgās iniciatīvas Latvijas Ģenerālprokuroram iesniedzām iesniegumu par iespējamajām nelikumībām, izdarot Stāmerienas pils būves statusa maiņu un nosakot tās vērtību. Veicot iesniegumam pievienoto materiālu izvērtēšanu, ierosināja krimināllietu.
Analizējot SIA “Zeltaleja – 1” un tās direktora veiktās darbības, Stāmerienas pagasta padome secināja, ka netiek pildīts Stāmerienas pils nomas līgumā paredzētais, un SIA “Zeltaleja – 1” direktors A.Vīcups negodprātīgi grib iegūt Stāmerienas pili savā īpašumā. Ņemot to vērā, Stāmerienas pagasta padome nolēma vērsties tiesā ar prasību par nomas līguma laušanu. Tāds ir vispārējs ieskats tiesu prāvu “epopejā” par Stāmerienas pili.
Atbildot uz žurnālistes D.Omiņas jautājumu, A.Vīcups saka: “Neviens taču nebrīnās un neapstrīd, ka, piemēram, Vecrīgā, kas tiek atzīta par pasaules kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļu, arhitektūras pieminekļus izīrē privātpersonām, kuras sāk šos pieminekļus izmantot kā dzīvojamās mājas. Arī citur Latvijā pašvaldības ir ieinteresētas, lai pieminekļus sakoptu, un tāpēc tos nodod apsaimniekošanā juridiskajām un fiziskajām personām.”
Arī Stāmerienas pili pagasta padome izīrēja juridiskai personai – SIA “Zeltaleja – 1” – uz 49 gadiem, lai to sakoptu un apsaimniekotu, izmantojot ar pagasta padomes lēmumiem apstiprinātiem mērķiem, nevis, lai to negodprātīgi savā personiskā īpašumā bez atlīdzības iegūtu A.Vīcups.
Nekorekts laikam būs arī A.Vīcupa apgalvojums, ka pils telpās mitinājušies paklīduši suņi. Pēc manā rīcībā esošās informācijas suņi izmantoti pils apsardzes nodrošināšanai laikā, kad pili apsaimniekoja “Latvijas golfs” un algoja trīs sargus. Nepatiess ir arī A.Vīcupa apgalvojums, ka pils pagrabā tagadējais pagasts padomes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Aizpurietis glabājis kartupeļus, apcirkņa sienām izmantojot oriģinālās pils durvis. Patiesība ir tāda, ka padomju laikā pils pagrabos vieta kartupeļu un citu dārzeņu glabāšanai bija ierādīta vairākām padomju saimniecībā “Stāmeriena” strādājošām ģimenēm, starp tām arī saimniecības galvenajai speciālistei Anitai Ošai, ar kuru A.Aizpurietis tolaik vēl nebija pazīstams. Tikai pēc zināma laika A.Oša un A.Aizpurietis kļuva dzīvesbiedri.
Apšaubāms liekas A.Vīcupa apgalvojums, ka pilī piecu gadu laikā ieguldīti vairāk nekā
100 000 lati. Lai par to pārliecinātos, ir nepieciešams iepazīties ar pils restaurācijas – rekonstrukcijas tehnisko dokumentāciju, izdevumu tāmēm un izdevumus apliecinošiem dokumentiem.
Uzskatu, ka ap Stāmerienas pili nav ne kaislību, ne intrigu. Ir taiki divas nostādnes – pils nomnieks vēlas negodprātīgi panākt objekta privatizāciju un nodot objektu privātīpašumā savam direktoram; pagasta padome vēlas paturēt objektu savā īpašumā vai risināt jautājumu par tā privatizāciju, iegūstot materiālu labumu.
Stāmerienas pašvaldība nav pret Stāmerienas pils kā kultūras pieminekļa restaurāciju un remontdarbiem, kā norādīts avīzes raksta nobeigumā, un bezdarbnieku izmantošanu pils kompleksa atjaunošanā, bet gan pret minētajām darbībām dzīvojamajā mājā, kā SIA “Zeltaleja – 1” vai A.Vīcupa interpretējumā nosaukts Stāmerienas pašvaldībai piederošais īpašums – Stāmerienas pils.
