Katrā profesijā ir savi joki, kurus laikam vislabāk saprot paši šīs profesijas pārstāvji. Tā sanāca arī mums. Kad kādā intervijā žurnālisti jokojot intervējamajam teica – ja pietrūks informācijas, ko mums izstāstījāt, un nebūs lāgā ko uzrakstīt, tad gan jau žurnālists pats kaut ko piedzejos klāt. Tajā brīdī iestājās neveikla klusuma pauze…
◆ Savukārt, uz ielas aptaujājot nejaušus gājējus un uzdodot viņiem aptaujas jautājumu, kāda sieviete norādīja, ka atbildēt jau varētu, bet viņas seja nav domāta fotogrāfijām.
◆ Ir tāds ticējums: ja necerēti dabū kūku (vienalga, kādu, kaut vai putna), tas ir uz laimi. Ne vienmēr! Pagājušajā nedēļā kāda amatpersona, nākot uz redakciju, atnesa kūku. Kad tā bija apēsta, sākās jezga. Amatpersona bija neapmierināta ar rakstu par viņu. Sacīja, ka pirms publicēšanas vajadzēšot nedēļu satura koriģēšanai. Šis pārpratums… ar kūku lika daudz ko pārdomāt. Turpmāk intervējamie būs jāpiekodina: “Lūdzu, tikai bez kūkām!”
