Nepatīk arī fizkultūras nodarbības. Es esmu diezgan tizla sportā un fiziski nenorūdīta.
11.
Nepatīk arī fizkultūras nodarbības. Es esmu diezgan tizla sportā un fiziski nenorūdīta. Lai dabūtu ieskaiti, arī ir savi kritēriji, cik reizes jāpievelkas rokās, cik jāpietupstas, cik ātri jānoskrien un tā tālāk. Arī nokavētās nodarbības ir jāatstrādā, un tās ir veselas mocības. Tā gribas dabūt ārsta zīmi, lai būtu atbrīvojums, bet nekāda “laime” man pirmajos kursos nesmaida. Esmu vesela, un tikai mana fiziskā attīstība ir pavāja.
Mācīties visus nopietnos priekšmetus var tikai bibliotēkā. Kopmītnes lasītava ir tikai tāds “ūķis”, kur pirmkursniekiem iznāk suņa vieta pie durvīm. Mēs drīz atrodam, ka pilsētas centrā Publiskā bibliotēka ir kā maza paradīze. Tur ir viss, kas studentam vajadzīgs: siltums, gaisma, zināmas ērtības pie galda un ēdnīca, kur lēti var šo to iebaudīt un uz kādu laiku aizmirst apnicīgo kopmītni ar tās cūcībām. Ja svētdien es neesmu Rīgā, tad Publiskajā bibliotēkā. Pie reizes arī kāda izklaide skaistajā pilsētas centrā.
5. Amora bultas
Kad atnāk pirmā sniegainā ziemeļu Palmīras – Ļeņingradas ziema, izrādās, ka mēs, latvietes, tai esam pilnīgi nesagatavotas. Caur slikti aizlīmētajām logu spraugām istabā spraucas sniega vērpetes, un uz palodzes reizēm izveidojas mazi sniegputeņi. Ja ārā mīnus piecpadsmit, istabiņā labi ja plus pieci.
Pie tam vienīgā telpa, kur mazgāt veļu, ir kopīgā mazgāšanās istaba ar daudzām izlietnēm. Vienīgais siltais ūdens tas, ko sildām spaiņos uz gāzes plīts virtuvē. Piecas dienas nedēļā uz auklām istabā žūst veļa. Sevišķi daudz tās ir Vikai, jo tīrībai ir jābūt, neskatoties ne uz kādām grūtībām – halātiem baltiem, gludiem un cepurītēm sastērķelētām. Tāds ir baltiešu stils. Arī ar to mēs atšķiramies.
