Trešdiena, 24. decembris
Ādams, Ieva
weather-icon
+-4° C, vējš 0.89 m/s, R-DR vēja virziens

Tikai cilvēki

Viņa ir galvenais bērnauklis un mūsu meitiņas ikdienas gaitu vadītāja.

16.
Viņa ir galvenais bērnauklis un mūsu meitiņas ikdienas gaitu vadītāja.
“Mamma tagad ilgi būs mājās, un neatkāpies no viņas ne soli!” Ar šādu paskaidrojumu bērns ir mierā. Cik daudz ir “ilgi” viņa vēl nezina.
Tā arī būtu, un ne soli mēs viens no otra neatkāptos, ja dzīve nepasviestu priekšlikumu pastrādāt vienu mēnesi slimnīciņā. Un tā vietā, lai atteiktu, ka vēlos diendienā būt kopā ar ģimeni, es piekrītu strādāt. Astoņas dežūras mēnesī, iespēja nopelnīt un šo to arī iemācīties man liekas gluži pieņemami. Pēc medicīnas skolas beigšanas es nemaz neesmu strādājusi, medmāsas ikdienas darbs man ir pasvešs, un tagad es slimnīcā būšu citā statusā, ne vairs sanitāre. Pa šiem četriem gadiem, kurus esmu pavadījusi lielpilsētā, pēkšņi miris slimnīcas vecais ārsts. Likvidēta arī dzemdību gultu mode. Dzīve ir pierādījusi, cik bīstami mātes un bērna dzīvībai ir dzemdēt tālu no centrālās slimnīcas. Ir bijuši traģiski gadījumi.
Atkal ierodos savā pazīstamajā divdesmit piecu gultu slimnīcā. Uztraukums kņudina pakrūti, kad eju uz pirmo dežūru.
Vasarā pacientu nav daudz, vecīši un daži onkoloģiskie slimnieki, kam tuvojas dzīves ceļa beigas. Iepazīstos ar dokumentu kārošanu, paredzēto darba ritmu dežūrās. Man mugurā ir zilā māsas kleita, balts priekšauts un cepurīte ar sarkanu krustiņu. Es pati sev spogulī patīku, sevišķi ja uzsmaidu spoguļattēlam. Darba nav daudz, un atliek laiks parunāties ar slimniekiem un cieminiekiem. Modē ir tā sauktais sanitārās izglītības darbs – pārrunas ar slimajiem. Pārrunātais pat jāiereģistrē speciālā burtnīcā. Tas, ko pirmā kursa laikā esmu iemācījusies, te neder, un es nolemju pastāstīt par Ļeņingradu, tās arhitektūru. Pirmā gada laikā neesmu staigājusi aizsietām acīm. Studiju biedrene no Latvijas Vizma man ir uzdāvinājusi nelielu albumu ar krāsainiem Pēterburgas attēliem, tie ir objektīvi skaistuma pierādījumi. Gatavojoties sarunai par savu alma mater, es arī pati izglītojos. Man līdzi ir grāmatiņa “Trīs dienas Ļeņingradā”. To lasot, nākamajos kursos es vēl daudz ko ieplānoju redzēt, jo pirmais kurss vairāk bija jāvelta mācībām un lidošanai pa gaisu.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.