To zina arī viss ciems, un jau esot aprasts. Kurš no tā nav cietis, tam nekas, bet, ja reibonis bremzē profesionālo darbu?
48.
To zina arī viss ciems, un jau esot aprasts. Kurš no tā nav cietis, tam nekas, bet, ja reibonis bremzē profesionālo darbu?
Mans pienākums būs vairāku ciemu bērnu apkalpošana. Kolēģis ārstēs pieaugušos. Robežas ir nospraustas. Iejūtos! Daudzi no darbiniekiem pazīstami. Arī es neesmu svešiniece, tomēr tagad ārste, varbūt jāievēro distance?
Pēc dažām dienām kolēģis man sagādā pirmo stresu: pa telefonu aicina uz otro stāvu, dimdinot savu basu: “Kolēģīt! Nāciet! Jāveic traheotomija! Te viens bērns ar elpas trūkumu!”
Uzskrienu augšā, pulss sit kā negudrs. “Kāda traheotomija? Kur ir instrumenti? Par to es pat neesmu padomājusi.” Neko draudošu māsu istabā neredzu.
Kolēģis sēž pie rakstāmgalda, priekšā degvīna pudele un divas glāzes, tā sakot, darba kārtībā. “Nekāda rīkle nav jāgriež! Es pajokojos, lai liktu jūsu asinīm ašāk ritēt. Iedzersim par sadarbību! Uz iepazīšanos!” viņš pieskandina uz galda esošai glāzei.
“Kāds stulbums! Es te sākšu alkohola tradīcijas? ” pie sevis nodomāju. “Paldies! Es nelietoju! Nemaz nelietoju. Jūsu joks ir neizdevies.” Pagriežos un aizeju.
Liekas, iespurdzas dežūrmāsiņa, mūsu dialoga lieciniece. Nezin par ko – par mani vai par veco ārstu.
Jūtu, ka nekāda sapratne man kolēģa acīs vairs nespīdēs. Sadarbība ir atraidīta.
Otrā dienā ņemu rokās grāmatu un izlasu par traheotomijas veikšanu. Koka lādītē glabājas arī instrumenti. Bērnu māsa gan neatceras, ka kādreiz kaut kas ar šo instrumentu komplektu būtu darīts. Šodien ārsta darbā nav. Tā mēdzot būt. Ja slimnīcā kādam būs slikti, tad sauks mani? Droši vien! Varbūt es tam pat neesmu gatava? Tā kā otra ārsta bieži nav darbā, daži kolēģa pacienti sāk nākt pie manis uz bērnu kabinetu. Tā var nobriest konflikts. Taču kolēģis neliekas to redzam. Patiesi! Algu taču viņam maksā. Nekādās garākās sarunās neielaižamies. Vai, atraidījusi piedāvāto glāzi, es būtu viņu sadusmojusi? Ignorēšana nenoliedzami ir jūtama.
Jāsāk man uzticēto skolasbērnu padziļinātās medicīniskās apskates. Paies daži mēneši, kamēr paspēšu iepazīties ar pustūkstoti skolēnu. Par rezultātiem jāziņo pedagoģiskās padomes sēdēs. Labi, ka šādā darbā man jau ir prakse. Gribu atstāt zinoša pediatra iespaidu, tāpēc pārlasu arī skolas higiēnas grāmatu, pie izdevības var parunāt arī par to.
