Pēc pērnvasar notikušajām zemnieku protesta akcijām robežpunktos valdība sagatavojusi grozījumus likumā, paredzot stingrākas prasības piketu, mītiņu vai gājienu rīkotājiem.
Pēc pērnvasar notikušajām zemnieku protesta akcijām robežpunktos valdība sagatavojusi grozījumus likumā, paredzot stingrākas prasības piketu, mītiņu vai gājienu rīkotājiem. Izmainītais likums nepieļaus, ka piketētāji bloķē transporta kustību uz valsts nozīmes ceļiem.
Ar likuma grozījumu starpniecību iecerēts panākt, ka turpmāk pasākumu rīkotājiem gandrīz vienmēr būs jāiesniedz pieteikums attiecīgajai pilsētas vai pagasta pašvaldībai. Pašvaldības atbildīgā amatpersona, pirms atļaut rīkot piketu, pārliecināsies, vai notiekošais netraucēs valsts vai sabiedrisko drošību, neizraisīs nekārtības vai noziegumus.
Līdz šim likums noteica, ka sapulču rīkotājiem nav nepieciešama valsts vai pašvaldības iestāžu atļauja, ja pasākums ir likumīgs. Par izmaiņām likumā jau vairākkārt sprieduši valdības komitejā. Savukārt pretenzijas likuma pārstrādātājiem pauž arodbiedrības.
Taču Austrumvidzemē uzskata, ka šī vairāk ir lielo pilsētu problēma. Mazpilsētām un lauku rajoniem tas nav aktuāli. Gulbenes rajona policijas pārvaldes priekšnieks Gunārs Betlers atceras trīs piketus, kas notikuši pilsētā aizvadītajos gados. Gulbenieši piketējuši pie domes ziemā, kad bija ieilgusi apkures sezonas uzsākšana. Pensionāri piketējuši pie SIA “Lattelekom” ēkas, sūdzoties par sliktajiem telefonsakariem un dārgo maksu. Medmāsas šogad piketēja pie domes ēkas, protestējot pret zemajām algām. “Nekādu problēmu nav bijis. Domāju, ka visos šajos gadījumos piketētāji iepriekš informēja pašvaldību par savām aktivitātēm. Policija nolūkojās notiekošajā un konstatēja, ka viss kārtībā,” stāsta G.Betlers.
Madonas rajona policijas pārvaldes priekšnieks Vitolds Krištopāns neatcerējās nevienu gadījumu, kad pikets Madonā būtu radījis nekārtības. Pirms dažiem gadiem pie rajona padomes ēkas notika pikets, kas bija vērsts pret valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” centieniem pilnībā slēgt pasažieru pārvadājumu līniju no Rīgas līdz Vecumiem. “Citus piketus Madonā neatceros. Mūsējās medmāsas brauca piketēt uz Rīgu. Varbūt vēl citi to dara,” saka V.Krištopāns. Madonieši atceras, ka kādu laiku atpakaļ Gaiziņa tuvumā piketēja “zaļie”, protestējot pret “Latvijas Mobilā telefona” torņa celtniecību. Toreiz turklāt šīs aktivitātes traucēja celtniecības darbu. Tika lūgta arī policijas iejaukšanās. Beigās gan viss laimīgi atrisinājies. Secināts, ka pirms torņa celtniecības par maz diskutēts sabiedrībā.
Alūksnes rajona policijas pārvaldes priekšnieks Ansis Gailītis neatceras nevienu piketu, kas būtu noticis Alūksnē. “Es alūksniešu vietā noteikti piketētu. Ir daudz kas tāds, kas neapmierina valdības darbā. Latviešu tauta ir pārāk miermīlīga. Neiesaistās politikā un visu pieņem, kā ir. Esmu par to, lai tautieši aktīvāk paustu savus politiskos uzskatus. Taču, protams, pieņemamā veidā,” saka A.Gailītis.
