Ja viss veiksies, kā šobrīd ir iecerēts, tad maijā rajona lauksaimnieki, kā arī zemnieki no kaimiņu rajoniem Gulbenē, Rīgas ielā 71, iekārtotajā tirdzniecības vietā patērētājiem varēs pārdot savu pašražoto produkciju.
Šobrīd jau tiek remontētas tirdzniecībai atvēlētās telpas un apzināti zemnieki, kuri ir gatavi izmantot šo iespēju. Par tirdzniecības paviljonu būs atbildīga menedžere Velta Elstiņa.
Pagājušajā piektdienā Gulbenē notika rajona lauksaimnieku apvienības organizētā sanāksme, kurā sprieda par lauksaimniecības produkcijas tirgus iespējām bez starpniekiem. Sanāksmē piedalījās rajona zemnieki, kā arī bija ieradušies interesenti no Alūksnes rajona. Ar viņiem tikās Austrumvidzemes veterinārās pārvaldes pārtikas inspektore Ārija Ločmele, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģionālās iestādes Gulbenes nodaļas vadītājas vietniece Irina Markova. Viņas pastāstīja par to, kas zemniekiem jāievēro, lai varētu pārdot savu produkciju, kā arī atbildēja uz jautājumiem.
Interesē mājražošana
Lauksaimnieki izteica vēlmi tirdzniecības paviljonā pārdot ne tikai svaigpienu, bet arī tā pārstrādes produktus, piemēram, krējumu, biezpienu, sieru un sviestu. “Ja tirdzniecības paviljonā tiks pārdoti šie produkti, tad zemniekam Pārtikas un veterinārajā pārvaldē ir jāreģistrējas kā mājražotājam un jāraksturo vide, kurā šie produkti tiks ražoti. Dienesta inspektori dosies apskatīt piena pārstrādes telpu un, ja tas būs vajadzīgs, dos norādes, ko tajā uzlabot. Ar mājražošanu var nodarboties arī virtuvē, bet tajā vajadzētu nodalīt vietu, kur tiks siets siers vai gatavots biezpiens, lai nebūtu tā, ka vienā katlā vārās pusdienas, bet turpat blakus tiek pārstrādāti piena produkti, kā arī lai virtuvē šajā brīdī neuzturētos suns vai kaķis, lai nebūtu mušu un grauzēju,” iesaka Ā.Ločmele. Mājražotājam, piemēram, gatavojot dažādus sierus, konkrētai sieru grupai ir jāveic atsevišķs izmeklējums, tāpēc ražotājs var izveidot izmeklējumu grafiku. “Katram gribas nopirkt labu produktu, tāpēc ir vajadzīga šī paškontrole. Kvalitatīvam produktam, ko pārdod citam, ir vajadzīgs dokumentāls apliecinājums, ka tas ir labs,” piebilst Ā.Ločmele.
Jābūt marķējumam
Neviens piena spainis vai kanna, ko zemnieks nodod kādai iestādei, nevar būt bez marķējuma, jo pavadzīme to neaizstāj. Marķējums var būt arī pašgatavots, kurā norādīts, kas ir ražotājs, derīguma termiņš un tamlīdzīgi. “Ja pienu pārdod tirdzniecības vietā, tad uz kannas, no kuras izlej pienu, ir jābūt marķējumam. Ja piena ražotājs pircējam pienu pārdod savā traukā, tad vēlams, lai tas būtu vienreizējas lietošanas. Iegādājoties šos traukus, ir jābūt norādītam, ka tie ir domāti saskarei ar pārtiku, tad problēmu nav,” stāsta inspektore. Ja pienu plastmasas pudelē lej pircēja klātbūtnē, tad uz pudeles marķējumam nav jābūt. Ja piens pudelēs sapildīts jau ražotāja mājās, tad marķējums ir vajadzīgs. Transportam, ar kuru produkciju nogādā tirdzniecības vietā, jābūt tīram. Ja uz tirgu ved tikai svaigpienu, tad PVD atļauja transportlīdzeklim produkta vešanai nav vajadzīga. Ja tiek vesti citi piena produkti, ir vajadzīga atļauja, ko izsniedz visam gadam. Dārzeņu audzētājiem transportēšanas atļauja nav vajadzīga. “Tiem, kas vēlas tirgot svaigu cūkas gaļu, jāņem vērā, ka dzīvniekam ir jābūt kautam sertificētā kautuvē. Ja pārdos žāvētu gaļu, zemniekam jāreģistrējas kā mājražotājam,” norāda Ā.Ločmele. Olu tirdzniecībai ir tādi paši noteikumi kā svaigpienam. Olu derīguma termiņš ir 21 diena. Tās nedrīkst būt bojātas un pakļautas tiešiem saules stariem.
