Pagājušajā sestdienā Gulbenes tirgus laukumā pircēju un tirgotāju bija ievērojami vairāk nekā ikdienā, jo ļaudis jau agri no rīta steidza uz SIA “Kalmes 5” rīkoto Jurģu dienas tirgu.
Pagājušajā sestdienā Gulbenes tirgus laukumā pircēju un tirgotāju bija ievērojami vairāk nekā ikdienā, jo ļaudis jau
agri no rīta steidza uz SIA “Kalmes 5” rīkoto Jurģu dienas tirgu.
“Neesmu vēl izlēmusi, ko iegādāšos, bet vienmēr plašākos tirgos kaut ko nopērku. Iespējams, ka šoreiz tās būs sīpolpuķes. Nevaru izskaidrot, kāpēc tas ir tā, bet gadatirgiem piemīt burvju spēks, kas neļauj apmierināties tikai ar skatīšanos,” bilst gulbeniete Māra.
Lai gan SIA “Kalmes 5” vadītāja Līga Adamoviča domā, ka tirgotāju varējis būt vairāk, tomēr apmeklētāji atzina, ka ikviens varējis rast kaut ko vajadzīgu.
Visvairāk dažāda vecuma pircēju drūzmējās pie stādu audzētavas “Vilgale” piedāvātajiem augļu koku un ogulāju stādiem. Patīkami, ka kociņu pircējiem stādu audzētājas deva līdzi arī praktiskus padomus par to, cik dziļi ābelīte stādāma, kā kopjama, kā veidojams vainags un tamlīdzīgi. Daudzi izvēlējās skujeņus, jo šis ir piemērots laiks to stādīšanai. Vēja ātrumā tukšojās no Madonas rajona atbraukušā mārtiņrožu audzētāja sarūpētās kastītes ar puķu stādiem.
Ceļu no Kokneses līdz Gulbenei bija mērojuši liliju audzētāji, kas pircējiem piedāvāja 18 šķirņu lilijas. Abi – vīrs un sieva – ir pensionēti sākumskolas pedagogi, kam liliju audzēšana ir vaļasprieks. Vairāk nekā hektāra platībā, kas atvēlētas krāšņo ziedu audzēšanai, sakņojoties apmērām 400 dažādu krāsu un šķirņu lilijas. “Gulbenieši varēja būt naskāki liliju sīpolu pircēji, jo puķe nav kaprīza, ja to mīl un rūpīgi kopj,” bilst pensionētais skolotājs.
Pircēju rinda veidojas pie jau iztālēm kārdinoši smaržojošajiem kūpināto zivju un gaļas izstrādājumu stendiem. “Šoreiz viņi netraucēti var realizēt produkciju, jo viss atbilst sanitārā dienesta prasībām,” atzinīgi vērtē L.Adamoviča.
Tiesa, kūpinātas zivis, ar kurām gulbenieši nav lutināti, daļai pircēju šķita par dārgu, īpaši pensionāriem, tāpēc vairākkārt saklausīju izteikumus, ka kārdinājums bijis ārkārtīgi liels, bet atturēties palīdzējis naudas maciņa saturs.
Kā vienmēr rosīgi ir rūpniecības preču tirgotāji, iesakot izvēlēties pavasara sezonas preces – ērtus apavus un apģērbus. Klusi un pacietīgi tirgus apmeklētājus uzlūko čaklās Gulbenes puķu sieviņas, kas glītās kaudzītēs izkārtojušas narcises, muskares, gladiolu sīpolus un citus augus, kam rasta vieta mazdārziņā, glāzēs sabērušas pelēkos, cukurzirņus un pupiņas. “Bagātas nepaliekam, bet arī lats ir atspaids pie pensijas,” bilst viena sieviņa, kamēr otra uzmana fotoaparātu, jo negribot “iekļūt bildē”.
Pārliecinājos, ka tirgus nenozīmē tikai pirkt un pārdot. Tā cilvēkiem ir iespēja satikties, lai apvaicātos, kā ar veselību, kā aug bērni un mazbērni, vai vīram vēl ir darbs, pažēlotos, cik dārgas kļuvušas zāles un ārsta pakalpojumi, ka mugura kļuvusi stīvāka, bet galvas reiboņi – biežāki. Tirgus – tā ir dzīves nepieciešamība.
