19.jūnijs – diena, kas pagastu sakoptības konkursā atvēlēta Tirzai un Druvienai. “Lieki nerunāšu, bet rādīšu to, kas mums ir, nevis to, kā mums nav,” sagaidot vērtēšanas komisiju, saka Tirzas pagasta padomes priekšsēdētājs Māris Raģelis. Labāks necenšas izlikties arī Druvienas pašvaldības vadītājs Juris Graumanis. Ne jau vērtētāju dēļ, bet savu ļaužu priekam jāpošas arī ikdienā.
“Līgo, līgo!” skan pie Tirzas upes tilta, pirms vēl esam spēruši pirmo soli uz Tirzas pagasta zemes. Katram tiek pa smaržīgam peonijas ziedam un veselīgai tējas zāļu buntītei. Tirzmaliešiem tāpat kā liteniešiem, aplīgojot atbraucējus, “pipars uz mēles”, ne aizrunāt, ne aizdziedāt.
Jūtas kā pionieri
Tirzas pagasta pašvaldība sevi var uzskatīt par pionieriem sadzīves atkritumu savākšanā. “Mēs rajonā bijām pirmie, kas sākām domāt par sadzīves atkritumu savākšanu un izgāztuves rekultivāciju, pirmie pagastā izvietojām atkritumu konteinerus. Bija problēmas tos uzturēt kārtībā, tāpēc nolēmām iznomāt zemi objektā, kas nedarbojas, un tur visus konteinerus novietot vienuviet. Laukumam ir algots uzraugs, kurš šķiro arī atkritumus, piemēram, metālu no visa pārējā. Arī pagasta cilvēki ir iemācījušies jau paši šķirot atkritumus. Ņemot vērā savu pārliecību un “zaļo” domāšanu, naudu par atkritumu atvešanu neprasām. Pieredze liecina, ka, tiklīdz ņemsim naudu, cilvēki uzskatīs, ka mums ir pienākums atkritumus pašiem atvest uz laukumu. Pie principa – vediet, tas neko nemaksā, pieturēšos līdz pašvaldību vēlēšanām. Galvenais, lai pagasta teritorija un apkārtējie meži būtu tīri,” uzskata M.Raģelis. Ar lepnumu pašvaldības vadītājs stāsta arī par pagasta Attīstības biedrības iecerēm. Biedrība kopā ar draudzi šogad iecerējusi rekonstruēt Tirzas baznīcas torni, jumtu un fasādi. “Tirzā šobrīd visas aktivitātes ir veltītas Tirzas pamatskolas 140 gadu svinībām, kas reizē būs arī Vispasaules tirzmaliešu saiets,” stāsta M.Raģelis.
Stūrēs uz novadu
Kā namamāte, kas gaidījusi viesus, pie Tirzas veselības un sociālās aprūpes nama “Doktorāts” mūs sagaida tā vadītāja Ieva Bērziņa. Kad esam ielūkojušies klientu istabās, brīdi kavējamies personāla telpā, ļaujot vadītājai stāstīt par jau paveikto un atklāt turpmākās vēlmes. “Dzīve ir tāda, kāda tā ir, tāpēc ir iecerēts aprūpes namu paplašināt. Piebūvei laukumu jau esam nolūkojuši, lai tad, kad tā būs gatava, varētu nodalīt paleatīvo aprūpi no sociālās aprūpes,” stāsta I.Bērziņa. “Doktorātā” ir 25 vietas, ar klientiem strādā 14 darbinieki. “Ar savu pieredzi aprūpes darbā esam gatavi “stūrēt uz Gulbenes novadu”, jo pie mums ir izmitināti klienti no vairākiem rajona pagastiem un pilsētas. Atrodamies pagasta padomes pakļautībā, kas seko mūsu darbam. Esam iemantojuši pozitīvu popularitāti arī aiz rajona robežām,” lepojas vadītāja. Tirza atrodas kaimiņos Druvienai, tāpēc J.Graumanis uzskata, ka atsevišķu sociālās aprūpes centru Druvienā nav nozīmes veidot. Braucot garām Kancēna kapiem, M.Raģelis atklāj diemžēl skumjo realitāti – kapsēta jāpaplašina. Tas tiks darīts uz pašvaldības meža rēķina, novācot apaugumu. Šogad tiks izveidota arī kapu shēma. Kā sakoptākā iestāde tiek vērtēta arī akciju sabiedrības “Virši A” degvielas uzpildes stacija. Vietējie iedzīvotāji turp dodas ne tikai pēc degvielas, bet arī lai iepirktos nelielajā veikaliņā.
Atsevišķs stāsts
Par Tirzas pamatskolas aktivitātēm un tās pārdzimšanu jaunā ārējā un arī iekšējā veidolā, tāpat kā par individuālās sētas “Grodiņi”, kur saimnieko Daiga un Vilnis Mangusi, reto augu kolekciju un izcilo priežu stādījumu ir atsevišķs stāsts. Arī vietējie uzņēmēji Sandra un Jānis Zirņi, kas nodibinājuši SIA “Kraujas Z” un nodarbojas ar mežizstrādi, ir pelnījuši atsevišķu apciemojumu, jo ir piemērs, cik daudz cilvēkiem palīdz viņu vēlme ne tikai strādāt, bet arī dzīvot sakoptā vidē. Atliek vērot, ar kādu prieku pamatskolas direktore Svetlana Ziepniece izrāda skolu, kā pa brīdim noglāsta gaiši krāsotās sienas, cik aizrautīgi stāsta par dīķa apkārtnes iekārtošanu, lai saprastu, cik daudz viņai un skolas kolektīvam nozīmē tas, kas ir apkārt. Tirzas pamatskola ir veiksmīgas rekonstrukcijas piemērs. Druvienas pamatskolas direktore Velga Černoglazova par tik plašu skolas remontu šobrīd var tikai sapņot, bet tas nenozīmē, ka druvēniešiem sava skola ir mazāk mīļa. Bijušās kungu mājas tornī, kas gaida renovāciju, pamazām top muzejs, drīzumā pie skolas būs ne tikai jauna sporta zāle, bet arī futbola laukums, sadarbībā ar žurnālu “Dārza Pasaule” tiek strādāts pie jaunu apstādījumu veidošanas. Sākoties jaunajam mācību gadam, skola pasaulē raudzīsies ar jaunām logu acīm. No valsts investīcijām pašvaldība tam tērēs 30 000 latu. “Cik mums iespējams, tik darām,” saka J.Graumanis.
Saikne starp pagātni un šodienu
Mēdz sacīt, ka bez pagātnes nav šodienas un nākotnes. To noteikti apliecinās gan Tirzas novadpētniecības muzeja entuziasti, gan Druvienas vecās skolas – muzeja vadītāja Ligita Zvaigznekalne un “Silmaču” muzeja vadītāja Sandra Āre. Abi muzeji ir akreditēti un vienmēr gatavi uzņemt viesus. Lai gan vecajā skolā – muzejā un “Silmačos” būts vairākkārt, tajos vienmēr iespējams uzzināt kaut ko jaunu. Tikai ārēji šķiet, ka tur nekas nenotiek, bet, ja par vadītāju strādā cilvēki – sava darba entuziasti, tad muzeju durvis būs plaši atvērtas arī, tiem atrodoties Gulbenes novadā. Sandra – būdama vienīgā muzeja, kas veltīts vienai teātra izrādei, saimniece – atklāj, ka kļuvusi par vienu ēku bagātāka. Tā atrodas blakām muzejam.
“Tagad tur ierīkošu nelielu virtuvi, lai, gaidot muzeja apmeklētājus, varētu viņiem sarūpēt cienastu,” plāno S.Āre. Atsaucam atmiņā laiku apmēram pirms 20 gadiem, kopš uz “Silmačiem” brauca tuvi un tāli ļaudis, lai ne tikai vērotu populāro izrādi “Skroderdienas Silmačos”, bet arī kopīgi skandētu līgodziesmas. “Kaut reiz atkal tā būtu! Manuprāt, viss ir atkarīgs tikai no režisora, vai viņš ir ar mieru “nocelt” izrādi no skatuves un “iecelt” brīvā dabā,” prāto “Silmaču” saimniece.
