Tirzā sastaptā vietēja iedzīvotāja Sarmīte Jefremova “Dzirkstelei” stāsta, ka dzīvo netālu no baznīcas un svētavota, taču tur pakaļ ūdenim ejot reti. Dzerot no savas akas, kas ir mājas pagalmā. Ja gadoties būt brīvdabas estrādes tuvumā, tad tur gan pasmeļot ūdeni no tekošā avota. Viņa novērojusi – kad tējkannā uzvāra avota ūdeni, viss kaļķis kannā pazūdot kā nebijis.
Vietējie uzskata abus Tirzas avotus par tādu kā kopīpašumu un seko līdzi tam, kādā stāvoklī ir avoti, lai tie nebūtu piesārņoti un nepārtrauktu tecēt. Tirzas pagastā “Dzirkstele” ir saklausījusi dažādas bažas. Šovasar svētavota ūdens ir vienīgi ar spaini smeļams, bet avota tecējumu netālu no estrādes varot mazināt tuvuma uz privātās zemes izraktā grodu aka.
Tirzas pagasta pārvaldes vadītājs Česlovs Barkovskis “Dzirkstelei” stāsta, ka situācijai tur roku uz pulsa un viss ir sakārtots – “puslīdz normāli”. Viņš arī norāda, ka avots pie estrādes “vienmēr ir bijis”, atrodas uz īpašnieka zemes un īpašnieks atļauj no avota ūdeni smelt arī citiem. Pagasta pārvalde iekopusi taciņu uz avotu, lai cilvēkiem nebūtu jāmīcās pa dubļiem. Bet izrakt aku savā privātīpašumā saimnieks arī esot tiesīgs. Par to nevarot būt divu domu – saka Č.Barkovskis. Viņš arī zina stāstīt, ka abiem minētajiem Tirzas pagasta avotiem ir veiktas ūdens paraugu analīzes. Nekāds piesārņojums neesot konstatēts. Tā ka visi var smelt un droši dzert.
Gulbenes novada pašvaldības Īpašumu pārraudzības nodaļas Galvenā zemes lietu speciāliste Anita Deksne “Dzirkstelei” stāsta, ka svētavots, kas atrodas iepretim baznīcai, zemesgrāmatā ir reģistrēts kā apgrūtinājums – īpaši aizsargājams dabas objekts. Svētavots atrodas uz koplietošanas servitūta ceļa. Servitūts ir noteikts tieši piekļuves nodrošināšanai šim īpaši aizsargājamajam dabas objektam. A.Deksne saka, ka, protams, cilvēkiem vajadzētu būt taktiskiem un gluži līdz pašam svētavotam cauri privātmājas pagalmam nebraukt.
Otrs avots Tirzā atrodas uz brīvdabas estrādi vedoša servitūta ceļa malas. Pieeja avotam iespējama uz privāta nekustamā īpašuma “Kancēns”. Avots īpašniekam nav noteikts kā apgrūtinājums. “Ar zemes īpašnieku Tirzas pagasts ir vienojies, ka viņam nav iebildumu. Cilvēki tur ņem ūdeni,” stāsta A.Deksne.
Svētavotam vajadzīga rekonstrukcija
Tirzmalietis Juris Dārznieks gadu gadiem dzīvo tieši blakus Tirzas svētavotam (netālu no baznīcas), pats no tā dzer ūdeni un samierinās, ka cilvēki uz šo objektu brauc cauri viņa “Zvanuleju” māju pagalmam. “Galvenais, lai ar smago tehniku nebrauc,” viņš joko. Ja ceļš netiek izdangāts, tad pretenziju nav. Svētavotu J.Dārznieks nevar uzskatīt un arī neuzskata par savu īpašumu. Savā ziņā tas ir apgrūtinājums un vienlaikus arī ērtība.
J.Dārznieks pats ir tehnisks cilvēks un var objektīvi novērtēt un pastāstīt, kādā stāvoklī pašlaik ir šā avota pieejas vieta. Tur patlaban ūdeni var pasmelt tikai no baseina – ar spaini. Nav īpaši jauki – atzīst J.Dārznieks. Viņš uzskata, visticamāk, ir radusies sūce, avots sācis tecēt kaut kur garām. Vēsture esot tāda, ka padomju gados ūdens no avota novadīts priekš vistu fermas. Tāpēc vēl šodien stāv izbetonētais baseins, lai ar trieci varētu pa caurulēm dzīt ūdeni un fermu. Nav vairs ne kolhoza, ne fermas, bet vecais aprīkojums stāv. Varbūt zemē esot izrūsējušas caurules, bet varbūt ūdens spiežas gar betonējuma malu. Katrā ziņā no krāna šobrīd avota ūdeni tecināt nav iespējams. “Ja jau grib šo svētavotu kā tūrisma objektu, tad avotam ir jābūt tekošam, nevis jāatrodas kaut kādā baseinā!” uzskata J.Dārznieks. Viņš novērojis – cilvēki uz avotu nāk lielākoties tad, kad ūdens tek pa krānu. Pašlaik baseinā ūdens līmenis ir par zemu, lai tecētu pa krānu. Bet ar spaini pasmelt varot vienmēr.
Uz Novada svētkiem pirms dažiem gadiem pagasta pārvalde gādājusi, lai svētavota baseinam tiktu uzklāts jauns jumtiņš. Turklāt tad ticis iztīrīts avotiņa baseins. Atklājies, ka cilvēki tur iekšā met naudu. Tas vien jau liekot domāt, ka šis svētavots savā ziņā ir vieta, kurai cilvēki piedēvē maģiju. J.Dārznieks piebilst: “Cilvēki par to neaizdomājas, bet, ja tā pavērtē, abi Tirzā labi zināmie avoti nāk no kapsētām. Svētavots – no kungu kapiem, kuriem ir simtiem gadu. Tur ir zviedru laiku kapi un vēl. Agrāk, zemi arot, ir nācies izcelt pa kādam galvaskausam. Otrs avots pie brīvdabas estrādes arī atrodas pie kapiem, tikai pie mūslaiku kapiem. Nekas jau slikts nav. Zeme visu attīra.”
