Šādu virsrakstu patiesi baltā skaudībā varētu likt savai vēstulei kā moto. Nesen viesojoties dzimtajā pusē, apmeklēju Marisa Vētras 100 gadu jubilejas svinību plašo sarīkojumu Tirzā 21.jūlijā. Nu ko te piebilst?
Šādu virsrakstu patiesi baltā skaudībā varētu likt savai vēstulei kā moto. Nesen viesojoties dzimtajā pusē, apmeklēju Marisa Vētras 100 gadu jubilejas svinību plašo sarīkojumu Tirzā 21.jūlijā. Nu ko te piebilst? Atkal pārliecinājos – te mīt dedzīgas un savu pusi mīlošas sirdis.
Pasākums veidots ar profesionālu vērienu. Tajā pašā laikā mīļi, sirsnīgi, bet ne familiāri. Gan “Dārtiņās”, gan baznīcā, kapos, kultūras namā – viss pārdomāts, sakārtots un ar gaišu sirsnību veidots, ar talantu, pietāti un zināšanām.
Koncerts, kurā piedalījās gan vietējie pašdarbnieki, gan operas mākslinieki. Vīru koris “Dziedonis”, jaunās aktrises Alberte un Klētniece, kafijas nama direktors Varis Vētra, kurš ir tuvs M.Vētras radinieks, gan mazais, fantastiski apdāvinātais Rihards Plešanovs, tāpēc ne brīdi nebija garlaicīgi.
Kurš gan var būt vienaldzīgs, dzirdot Kārļa Zariņa dziedājumu? Varu teikt daudz laba.
Koncerta izskaņā operas direktora vietnieks A.Maskats visus klātesošus ielūdza uz M.Vētram veltīto koncertu septembrī operā. Vispirms paldies par jauko pasākumu kultūras nama pašdarbniekiem, kas dzied un dejo, spēlē teātri pat jūlijā – siena laikā.
Viņš neaizmirsa piebilst – tas būs par brīvu – cienot tirzmaliešus, kā arī izteica atzinību par profesionāli veidoto pasākumu kultūras nama vadītājai.
Nu man jāteic kā pasakā: arī es tur biju, kurpes cauras izdejoju, dziesmas visas izdziedāju. Tātad arī es būšu kopā ar tirzmaliešiem operā? Tā vaicāju vadītājai, šī pasākuma režisorei. “Jā, protams,” viņa atteica, jo, lai apzinātu, kas apmeklējuši šo pasākumu, nebūs grūti. Par to paldies skolas direktorei Dz.Ceriņai, jo viņa pasākumu filmēja, kuru apskatot būs skaidrs, kas brauks uz Rīgu 29.septembrī.
Jā, tas tiesa, darbojas visi kā labi ieeļļots mehānisms – gan spriganās meitas, gan šerpās sievas un dūšīgie vīri no Blaumaņa joku lugām. Paldies par prieku.
Varu tikai izteikt nožēlu, ka no masu medijiem še nevienu nemanīja. Viss tik vienkārši – notiek un viss, bet tā taču ir mūsu vēsture, tas nav parasts pasākums. Par to jārunā, jāstāsta, jārāda un jāuzteic.
Patiesā cieņā
