Vispasaules 2. tirzmaliešu saietā, kas 6. un 7.augustā notika Tirzas pagastā, pulcējās vairāk nekā 400 dalībnieku.
Vispasaules 2. tirzmaliešu saietā, kas 6. un 7.augustā notika Tirzas pagastā, pulcējās vairāk nekā 400 dalībnieku.
Uz atkalredzēšanos ar dzimto pusi bija ieradušies novadnieki no ASV, Kanādas, Igaunijas, Rīgas un citām Latvijas pilsētām. Piemēram, no Kanādas bija ieradies Edmunds Pulciņš, bet no ASV – Juris Bļodnieks. No Rīgas ceļu uz Tirzu bija mērojuši novadnieka Andrieva Niedras mazdēls, mazmazdēls un mazmazmazdēls. Niedru dzimtai raksturīgi, ka no paaudzes paaudzē tiek pārmantots vārds Andrievs.
“Lietus nebija šķērslis saieta dalībniekiem, jo cilvēki nāca, gāja, smējās un raudāja,” saka pasākuma režisore, Tirzas kultūras nama vadītāja Alda Alberte.
Saiets, kura organizēšanā daudz strādāja Tirzas pagasta attīstības biedrība, sākās ar svētbrīdi Tirzas evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Cilvēki kā upe, kas plūst pret kalnu, devās uz baznīcu pa simtgadīgo liepu ieskauto aleju, lai klusībā pateiktos par iespēju būt kopā, atcerēties un neaizmirst dzimto pagastu. Svētbrīdi vadīja mācītājs Valdis Strazdiņš.
Notrauc pasaules putekļus
Stundu vēlāk visi, kas vien vēlējās, pie Tirzas svētavota varēja notraukt pasaules putekļus. Saieta dalībniekus tur sagaidīja runīgās “Silmaču” sievas un “Silmaču” saime. Ārste Ieva Bērziņa, liekot lietā medicīniskus pierādījumus, stāstīja par avota ūdens ārstniecisko iedarbību uz cilvēka veselību, bet Tirzas pamatskolas direktore Dzintra Ceriņa pierādīja, ka Tirzas pagasts ir bagāts ar avotiem. Skanēja dziesmas par avotiem.
Izmantojot avota ūdenī mērcētas slotas, visas pasaulīgās kaites tika noņemtas gan labdarim Fricim Flūgam no Zīgenes, gan tālākajiem viesiem. Daudzi paši individuāli pieteicās, lai viņus noper. Uzdzerot avota ūdeni, viesi mielojās ar maizi, kas bija apziesta ar kaņepju sviestu.
Veido saikni ar vēsturi
Liels dalībnieku skaits pulcējās pie Tirzas pamatskolas, kur notika absolventu salidojums. Ikviens gribēja būt liecinieks skolas karoga pacelšanai. Lai gan tas tika izausts pirms skolēnu Dziesmu un deju svētkiem, paši tirzmalieši un viesi to skatīja pirmo reizi. Tika imitēta situācija it kā karogs kopā ar pašdarbniekiem tikko atgrieztos no svētkiem Rīgā, tāpēc karogu veda jātnieks uz zirga, bet aiz viņa divos pajūgos brauca dejotāji.
“Tam ir saikne ar pagasta vēsturi, jo pirms 110 gadiem no skolas internāta ēkas kāpnēm Tirzas koris devās uz pirmās neatkarīgās Latvijas Dziesmu svētkiem,” stāsta Dz.Ceriņa. Skolas karogu novietot tam paredzētajā vietā bija uzticēts vecākajai skolas absolventei Kristīnei Seržantei, kas Tirzas skolu absolvēja 1936.gadā, un 9.klases skolniekam Valdim Ziepniekam.
“Man tik ļoti gribējās iet skolā, ka vecākiem izraudāju iespēju uz skolu doties jau sešu gadu vecumā,” atceras K.Seržante. Katru reizi, atgriežoties mājās no skolas, meitene dziedājusi, cik labi ir iet skolā.
Absolventi pa vecuma grupām tika aicināti “parādes” laukumā, lai atbildētu uz jautājumiem, piemēram, ko derīgu viņiem iemācījusi skola? Visiem bija viena atbilde: darbošanās prieku un prieku par darbošanos, daudzveidību – noderīgu dzīvei, kas veicinājusi dažādu profesiju apguvi.
Viesiem bija iespējams apskatīt arī pagasta novadpētniecības krātuves – Jāņa Misiņa memoriālo istabu un eksponātus bijušajā nabagmājā.
“Īpaši vecākās paaudzes ļaudis bilda, ka viņiem mājās saglabājies daudz dažādu dokumentu un lietu, kas nododami novadpētniekiem, tāpēc nākotnē gaidīsim dažādus sūtījumus,” saka skolas direktore.
Svinīgi prezentēja grāmatu “Tirzas vērtumi” un kompaktdisku “Tirzas vērtumi skaņās”. Daudzi iegādājās grāmatu par Andrievu Niedru. Vērtējot tirzmaliešu veikumu, madonietis Artis Kumsārs, kas palīdzēja “Tirzas vērtumu” grāmatas sakārtošanā, teica, ka bez pagātnes mēs būtu kā izļengāti mieti.
Interesantu dāvanu, ko bija darinājis kokamatnieks Viesturs Kļaviņš, saņēma Tirzas pagasta trīnītes. Tās bija trīs karotītes uz viena kāta.
Pārrunā to, kas izdevies, kas ne
Krāšņs pasākums “Jādzīvo, lai būtu prieks” bija iecerēts Tirzas estrādē, bet stiprā lietus dēļ to nācās pārcelt uz kultūras namu, kas šoreiz izrādījās par šauru. Mākslinieki uzstājās kopā ar vietējiem pašdarbniekiem, rosinot uz kopīgu sadziedāšanos, kas ilga divu stundu garumā. Viesus pārsteidza mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu dalībnieku spēja mobilizēties.
Līdz ar pērkona dārdiem izskanēja vakara lūgšana baznīcā, bet salūta ziedi sacentās ar zibens košajām pātagām tumšajās debesīs.
Krāšņs noslēgums, kas uzskatāms par saieta īsto nebeigumu, bija mākslinieku flautistes Ditas Krenbergas un dziedātāja Ingusa Pētersona koncerts Tirzas baznīcā 7.augustā.
“Pasākums ir beidzis, tagad pārrunājam to, kas izdevās, to, kas jāņem vērā, organizējot nākamo. Visiem, kas piedalījās tā organizēšanā un norisē, paldies. Īpaši pagasta Attīstības biedrībai un Nilam Treijam, kuram veltīto labo vārdu nekad nevar būt par daudz,” saka A.Alberte.
