Kad dziesmā dzied par tevi – Tēvuzeme svētā, Tad liekas koki šalc kā sendienās, Un gadu simti piestājas uz brīdi, Lai ieklausītos vārdu burvībā.
Kad dziesmā dzied par tevi –
Tēvuzeme svētā,
Tad liekas koki šalc kā sendienās,
Un gadu simti piestājas uz brīdi,
Lai ieklausītos vārdu burvībā.
Tu – Tirzmalietes gars, tur debess
mājās,
Uz dziesmu atsaucies un svētī tos,
Kas liepu lūku apavus no
vecmāmuļas stāstiem zina
Un godā māti – seno svētumu!
Vēl dziedam mēs par zaļo eglainīti,
(Kur tīklus pelēkos auž zirneklīt”s)
Un dziesma dzīvā pacilā un šūpo,
un atkal jauno līdumnieku sauc.
Un notiek viss, kā senā dziesmā
sacīts:
Uz kalna kokos baltais dievnams
stāv,
Un zvana atkal klusu svētvakaru:
Ir Tavai dziesmai vēlēts saules mūžs.
