Kalneniete Jūlija Ozola jau 19 gadus cep tortes. Pirmo torti viņa cepusi ģimenes svētkiem, neilgi pirms vecākā dēla piedzimšanas.
Kalneniete Jūlija Ozola jau 19 gadus cep tortes. Pirmo torti viņa cepusi ģimenes svētkiem, neilgi pirms vecākā dēla piedzimšanas.
Arī pirms došanās uz slimnīcu Jūlija gribējusi cept torti, bet nepaspējusi. Vēlāk viņa ar pašas ceptām tortēm lutinājusi ne tikai vīru, bet arī trīs dēlus. Apciemojot radiniekus, draugus un paziņas, Jūlija viņus pārsteigusi ar torti, ļaujot ātri vien izplatīties labajai slavai.
Jūlija cepšanas prasmi speciāli nav mācījusies. Arī Smiltenes lauksaimniecības tehnikumā topošajiem pavāriem galvenokārt skaidroti kulinārijas noslēpumi. Mācoties Kalnienas pamatskolā, kopā ar citām meitenēm vajadzējis dežurēt skolas virtuvē, tur viņa saimniecei palīdzējusi cept tortes. Tolaik šķitis, ka nekā sarežģīta cepšanas procesā nav. Tikai vēlāk Jūlija tradicionālo tortes recepti sākusi pilnveidot.
Īpašu noslēpumu nav
Lai torte izdotos garšīga, jāievēro daži priekšnoteikumi. Vispirms esot labi jāsakuļ tortes mīkla, citādāk cepumam nebūšot šautruma. Arī cepeškrāsnij jābūt karstai. Jūlija uzklausījusi dažādus izteikumus: lauku torte vislabāk izcepoties ar malku kurināmas plīts cepeškrāsnī; olas ar cukuru jākuļot ar rokas mikseri; milti sakultajā masā jāsijājot pakāpeniski.
“Es rīkojos citādāk. Tortes ripas cepu gāzes plīts cepeškrāsnī, olas ar cukuru kuļu, izmantojot elektrisko mikseri, arī miltus īpaši nesijāju. Vienīgais, ko daru atšķirīgi no citiem – sakultajām olām vispirms pieberu deserta karoti kartupeļu cietes, rēķinot uz trim olām vienu karoti. Pēc tam pievienoju miltus, tad tortes masa ir sulīgāka. Arī miltus beru tikai ar deserta karoti,” stāsta cepēja.
Viņa ievērojusi, ka kartupeļu cietes izmantošana ļauj samazināt miltu daudzumu. Arī tālākās darbības šķiet ārkārtīgi vienkāršas – cepšanai paredzētās pannas iekšpuse jāieziež ar sviestu, jāapkaisa ar miltiem un jāielej tortes masa. Cepuma gatavības noteikšanai Jūlija palīglīdzekli – kociņu – neizmantojot, bet visu novērtējot ar skatienu. Šī prasme rodoties ar laiku. Arī cepeškrāsns niķi esot jāpārzina.
Lielākā torte – no 90 olām
Tortes lielums un forma ir atkarīgi no olu skaita un cepamās formas. Jūlija līdz šim cepusi apaļas tortes. Lielākā bijusi trīsstāvīga torte no 90 olām. Tik liela apjoma cepums šodien iekarojot arvien lielāku popularitāti. Pēdējā laikā cilvēki lūdzot cept augļu tortes, to garnēšanai Jūlija izmanto dažādas želejas un augļus. Šāda torte neesot tik trekna, kā tā, kam izmantots sviesta vai vārītais krēms.
Cepēja stāsta, ka viņas krēma recepte esot vienkārša – sviests, kas sakults ar iebiezināto pienu. Dažādībai krēmam varot pievienot nedaudz brendija, konjaka vai kakao. Visu nosakot tortes pasūtītājs.
Jūlija gatavojusi arī dažādus vārītos krēmus, bet sapratusi, ka tas ir pārāk darbietilpīgs process, jo tortes viņa cep galvenokārt naktīs. Ir bijis tā, ka steidzīgi jāpaspēj izcept trīs tortes, tāpēc darbs sākts vakarā un pabeigts no rīta – stundu pirms došanās uz darbu Kalnienas veikalā.
“Ja cilvēks lūdz palīdzību, neprotu atteikt, lai cik grūti būtu. Ievēroju, ka atteikumu nedrīkst saņemt cilvēks, kas zaudējis tuvinieku,” saka Jūlija.
Viņas ceptās tortes nogaršojuši ne tikai kalnenieši, bet arī kaimiņu rajonu ļaudis un rīdzinieki. Savulaik tiklīdz Stāmerienas pagasta pašvaldības vadītājam Raitim Apalupam Rīgā vajadzējis apsveikt kādu tautas cienītu skatuves mākslinieku, viņš cienastam vedis līdzi Jūlijas ceptu torti.
Veido “zaķīšu pirtiņu”
Cik bijis iespējams, Jūlija savam priekam centusies fotografēt pašas ceptās tortes. Citu pēc citas viņa pāršķir fotoalbuma lapas. Katrā no tām – torte, kas pārsteidz ar cepējas izdomu, veidojot garnējumu. Tam raksturīgi dažādi ziedi, uzraksti, zīmējumi un interesanti augļu kārtojumi.
Par interesantāko Jūlija uzskata dekorējumu tortei, kas bijusi domāta jaunas pirts īpašniekam. Tās pasūtītāji vēlējušies, lai torti greznotu “zaķīšu pirtiņa”. To viņa veidojusi no vafeļu plāksnēm, bet zaķīši tapuši no zefīra. Kāzām visbiežāk lūdzot izcept torti vai pat divas sirds formā. Jūlija mēģinājusi saskaitīt, cik tortes tapušas gandrīz 20 gados. Skaits sajucis, tāpēc viņa iztiek ar aptuvenu aprēķinu – vidēji 45 tortes gadā.
Pieprasījums pēc īstas lauku tortes ar krēma rozēm un ievārījumu starp ripām palielinoties. “Cilvēki sapratuši, ka cepamais pulveris, dažādi uzlabotāji, krāsvielas un garšvielas ne vienmēr ir vislabākās,” viņa secina. Jūlija pārliecinājusies, ka labus želejas toņus iespējams iegūt, izmantojot sauso limonādi “Jippi”.
Top trīs stundās
Ja neviens netraucējot vai neesot darāmi citi darbi, torte topot gatava trīsarpus stundās. Cepēja ievērojusi, ka tortes dekorējums atkarīgs no garastāvokļa.
“Ja noskaņojums labs, tas ir dzīvespriecīgāks un krāšņāks, ja esmu nomākta, arī krēma ziedos un ornamentos pārsvarā ir tumšāki toņi.” Gadījies, ka, ierodoties pēc tortes, cilvēkam misējies un torte izkritusi no rokām. Protams, ar dekorējumu uz leju. Nekas cits neatlicis – stundas laikā vajadzējis visu vērst par labu.
Jūlija cenšas, lai tortes nelīdzinātos cita citai. Līdz šim tas esot izdevies. Viņa neskopojoties ar ieteikumiem, jo bieži vien paziņas lūdzot palīdzēt, bet paši nezinot, kādu uzrakstu, skaitli vai zīmējumu uz tortes vēlas.
Patīk eksperimentēt
Lai gan Jūlija ir diplomēta sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu tehnoloģe, viņa atzīst, ka gatavot ikdienišķus ēdienus ir garlaicīgi, tāpēc viņa labprāt ļaujot virtuvē rosīties dēliem.
“Man patīk eksperimentēt. Žurnālā izlasu jaunu recepti un izmēģinu. Ir gadījies, ka rezultāts nepatīk, tad visu izmetu atkritumu traukā vai izbaroju mājdzīvniekiem. Ja ģimene vēlas kādu saldu kārumu, ātri izcepu kēksu.”
Jūlija stāsta, ka labprāt gatavojot dažādus salātus, jo to var izdarīt ātri. Tiesa, dēli bieži bilstot, ka viņiem ar salātiem vien nepietiekot. Jūlija necenšoties receptes iemācīties no galvas. Kāpēc to darīt, ja allaž pa rokai gan žurnāli, gan grāmatas. Atšķir vajadzīgo lappusi, izlasi un gatavo.
“Esmu izvēlīga. Man negaršo krabji, zivis un zivju zupas, kā arī ēdieni, kas gatavoti no subproduktiem. Labprāt nobaudu augļus un dārzeņus,” saka Jūlija un piebilst, ka sevi par ēdienu un konditorejas izstrādājumu speciālisti neuzskatot. Arī pie viesību galda citu veikumu nevērtējot un tortes nesalīdzinot.
