Eiropas lielākais vistveidīgais putns – mednis pagājušajā nedēļā pārsteidza Jaungulbenes pagasta “Imantu” mājas iedzīvotājus un terorizēja vietējo kaķi. Juzdamies kā viensētas galvenais iemītnieks, tas bez bailēm klīda pa pagalmu, it nemaz nebaidījās no cilvēkiem un mielojās ar pēdējiem rudens āboliem. Par putna dīvaino uzvedību pārliecinājās arī “Dzirkstele” un centās noskaidrot, kāpēc mednis vairāk atgādina lauku gaili, nevis visnotaļ uzmanīgo meža dižputnu.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju par medni zina, maigi sakot, maz. Zināšanas dažkārt aprobežojas ar teicienu: labāk zīle rokā nekā mednis kokā. Tā jēga tā īsti nav saprotama arī man, jo no vienas zīles rokā, tāpat kā no šī putna kokā, jēgas nav nekādas. Taču, ziedojot kādu stundu meklējumiem internetā, izdevās noskaidrot, ka šī ir viena no apdraudētākajām Latvijas putnu sugām. Par medņu uzskaiti pēdējo gadu ziņas ir skopas, un pastāv uzskats, ka populācija ar katru gadu samazinās, taču, pēc Valsts meža dienesta datiem, 2009.gadā Latvijā bijis aptuveni 5000 medņu. Putna sugas apdraudējums šobrīd ir aktīva mežizstrāde, meliorācijas sistēmas un pat milzīgais ogotāju un sēņotāju skaits mūsu mežos, kā arī dažādi plēsēji, kuri spēj izpostīt medņu ligzdas, jo šī suga tās taisa uz zemes.
2004.gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) sastādīja sīki detalizētu “Medņa aizsardzības plānu”, jau tolaik norādot, ka šo putnu medības nebūt nav lielākais sugas apdraudējums, taču saskaņā ar Eiropas Padomes putnu direktīvu 2011.gadā Latvijā medņu medības tika aizliegtas, kas izpaudās kā nulles limits. Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš stāsta, ka, neņemot vērā to, ka mednis ir Latvijas medījamo dzīvnieku sarakstā ar medību termiņu no 1.septembra līdz 31.decembrim, tā medības ir atļautas, tikai un vienīgi pamatojoties uz sugu aizsardzības plānu, kāds ir izstrādāts vilkiem, lūšiem, rubeņiem un pašlaik top arī lāčiem.
Dabas aizsardzības pārvaldes departamenta direktore Gita Strode skaidro, ka 2004.gadā izstrādātajam “Medņa aizsardzības plānam” ir beidzies derīguma termiņš un tā atjaunošana šobrīd ir “iestrēgusi” strīdos starp medniekiem un LOB. Tāpēc šobrīd medniekiem ir liegta iespēja Latvijā tikt pie šā dižputna trofejas. Savukārt LOB Litenes vietējās grupas vadītājs Elvijs Kantāns saka, ka šāda medņu dīvaina uzvedība nav retums. “Šis nebūs gadījums, kad varētu teikt, ka tas ir viltus riests. Drīzāk tas ir “trakais” mednis, kurš vai nu ir apjucis pēc izdzīšanas no savas teritorijas, vai arī viņam “galvā ir sakāpuši” kādi hormoni. Normālos apstākļos gan pavasara riestā, gan viltus riestā medņi ir ļoti uzmanīgi un pat nedomā rādīties cilvēku mītņu tuvumā. Medņiem viltus riests ir retāka parādība nekā rubeņiem un irbēm, kas rudeņos pat mēģina veidot pārus. Par šādiem gadījumiem ir dzirdēts katru gadu, pat līdz agresivitātei, kad tas var uzbrukt arī cilvēkam. Tā ka tas, ka viņi nāk uz cilvēku mājām, nav īsti normāli, bet nav arī nekas neparasts,” saka E.Kantāns.
Savukārt LOB izstrādātajā “Medņa aizsardzības plānā” “trakajiem” medņiem (sugai netipiska paaugstināta agresivitāte) veltīta pat atsevišķa nodaļa, kurā teikts: „Par medņu uzbrukumiem [cilvēkam] tiek ziņots no visa areāla, bet tam nav zinātniska izskaidrojuma,” komentē IUCN/SSC/BirdLife/WPA Vistveidīgo putnu speciālistu grupas vadītāja Ilze Štorha. „Taču šķiet, ka uzbrukumu skaits palielinās sarūkošās, izolētās populācijās un teritorijās ar biežiem cilvēku traucējumiem. Nav liecību par patoloģijām „trako” medņu gaiļu smadzeņu struktūrā, bet šķiet, ka tiem ir augstāks testosterona līmenis.”
