Gundega Sauškina ir izveidojusi Vaska figūru muzeju Latvijā. Viņa pirmā sāka audzēt dzērvenes un tagad ir Dzērveņu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja.
Gundega Sauškina ir izveidojusi Vaska figūru muzeju Latvijā. Viņa pirmā sāka audzēt dzērvenes un tagad ir Dzērveņu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja. Viņas uzņēmums “Lienama” pārdod sadzīves plastmasas traukus un Ogres trikotāžu. Gundega ir dzimusi Gulbenes rajona Galgauskas pagastā, bet uzvārda maiņas dēļ daudzi neatpazīst viņu.
“Vaska figūru muzejā ir redzamas ievērojamas personas, bet es negribu būt populāra. Mani pazīst tie, kas nodarbojas ar dzērveņu audzēšanu. Baidos būt atpazīstama daudziem. Man ir tuvi cilvēki, kas teicami dara darbu, bet necenšas izcelties sabiedrībā,” saka G.Sauškina.
Viņai imponē Gunārs Ķirsons, kas ir ieguvis labākā biznesmeņa balvu, bet nemēdz izrādīties. “Spilvas” produkciju pazīst visi, bet uzņēmuma direktori nezina. “Naukšēnu Visvaldi Skujiņu droši vien vairāk pazīst, jo nav daudz tādu cilvēku, kas neļāva izputināt saimniecību. Arī “Spodrība” saglabāja ražotni, un pirmo reizi par to ir raksts žurnālā “Kapitāls”,” akcentē Gundega.
Gaujienas Kalnapurvā trīs gadus viņa audzē Amerikas kultivētās dzērvenes septiņu hektāru platībā. Pirmos stādījumus sabojāja slāpekļa mēslojums, jo saauga “zaļā masa”, kas nedeva vertikālos dzinumus. Pēc pieredzes Gundega devās uz Ameriku. Pagājušajā gadā bija pirmās ogas, bet šoruden būs raža – apmēram 40 tonnu dzērveņu. Ogu mētras ir labi pārziemojušas, un arī salnas nav kaitējušas, jo pirms tām stādus laista. “Stādu raupjais kakliņš jeb, burtiski tulkojot no angļu valodas, trakulis ir pilns ar ziedu pumpuriem, kas ap Jāņiem ziedēs. Tad bites un kamenes palīdzēs apputeksnēt dzērvenes,” priecājas G.Sauškina.
Manto tēva idejas
“Manam tēvam ir daudz traku ideju, un dzērveņu audzēšana ir viena no tām. Viņš gribēja arī, lai audzēju strausus. Citām avantūrām nepadevos, bet šai piekritu,” stāsta Gundega. Tagad var teikt, ka ar dzērveņu audzēšanu viss būs kārtībā. Bet pašas trakā ideja – Vaska figūru muzejs – “būs jāfinansē visu mūžu”. “Muzeja direktore ir mana māsa Inese. Tā ir nodeva mākslai un kultūrai,” saka G.Sauškina. Viņa atzīst, ka ir grūti apvienot tik atšķirīgas nozares. “Palīdz tas, ka esmu no laukiem. Lauku bērni ir izturīgāki,” viņa akcentē.
Ir laba matemātiķe
Gundegai bija deviņi gadi, kad nomira māte. Mājas rūpes gūlās uz viņas un divus gadus jaunākās māsas pleciem. Meitenēm bija daudz jāstrādā, tāpat kā to darīja tēvs. “Skolā biju “zubrila”, bet tas man ir simtkārtīgi atmaksājies. Esmu izteikta matemātiķe. Kad vēlējos studēt universitātē matemātiku, tēvs teica, ka esmu jukusi, jo skolotājiem ir maza alga,” atceras Gundega. Viņa iestājās Lauksaimniecības akadēmijā agronomos. Vienu gadu mācījās, un piedzima puika…Pēc gada Gundega sāka mācīties Latvijas Universitātes Finansu un tirdzniecības fakultātē. “Mana specialitāte ir tirdzniecības menedžeris. Patīk ekonomika un skaitļi, tas ir mans aicinājums,” viņa secina.
Mazliet avantūriste
Biznesa pamatā ir rūpīga rēķināšana, un rēķināt Gundega prot. Viņa pieļauj, ka sava nozīme ir temperamentam, jo tēvs ir krievs. “Krievi ir lielāki avantūristi. Un biznesā avantūrisma devai ir jābūt. Var būt labs ekonomists, bet bez organizatora talanta un azarta nekas neiznāk,” uzsver G.Sauškina. Tomēr visa pamatā ir zināšanas. Pasniedzēja redzēja Gundegas spējas un prasīja no viņas vairāk un vairāk. Mācību dēļ negulētās naktis ir nākušas par labu. “Tām ir atdeve. Arī tagad ir negulētas naktis, bet tas ir citādi. Nevienu darbu nevar darīt pavirši, tam ir jāatdod sirds un dvēsele,” ir pārliecināta Gundega.
Būs dzērveņu rozīnes
Dabīgās dzērvenes ir stipri skābas, bet kultivētās ogas var apēst daudz bez šķobīšanās. Un vitamīnu tajās ir tikpat daudz kā dabīgajās ogās. Kultivēto dzērveņu kompotā ogas saglabājas veselas. Tāpēc firmas “Spilva” un “Kok” ar nepacietību gaida Gundegas ogu ražu konservēšanai un ievārījumiem. “Želeja no kultivētajām dzērvenēm ir stingra. To pieprasa “Staburadze” konditorejas izstrādājumu dekorēšanai un tortēm,” informē G.Sauškina. Dzērvenes var žāvēt. Kad tās iecukuro, rozīnes ir saldskābas. Tās ir deficīts arī Amerikā, bet pagaidām Gundega nedomā par ogu noietu ārpus Latvijas.
Lai sūtītu dzērvenes uz ārzemēm, ir vajadzīga vismaz 200 tonnu raža. “Tas nozīmē, ka dzērvenes ir jāražo ne tikai septiņos hektāros, bet lielākā platībā. Kalnapurvā var apstādīt 80 hektāru un pamazām to darīs, ja ogām būs noiets,” ir pārliecināta Gundega. Poļu kolēģa pieredze liecina, ka 100 hektāru un lielākā platībā augošas ogas var realizēt bez problēmām. Pārstrādes uzņēmumi atbrauc pēc tām.
Risks ir visur
G.Sauškina iepazinusi Vācijas pieredzi ogu un augļu pārstrādē. Ne tikai dzērveņu, bet arī upeņu, jāņogu, ābolu un citu augļu sulu izspiež un pilda stikla pudelēs. “To var izdarīt mazā rūpnīcā, kur strādā pieci cilvēki. Piegādātāji ir zemnieki, kas ogas un augļus audzē nelielā platībā. No rūpnīcas viņi var nopirkt sulu par pašizmaksu. Domāju, ka mūsu cilvēkiem tas der,” stāsta Gundega. Viņa iecerējusi Alūksnes rajonā izveidot kooperatīvu, kas ar to nodarbosies. “Esmu malēniete. Arī “Lienama” patiesībā nozīmē Maliena,” atzīst Gundega.
Paies divi, trīs gadi, kamēr būs vairāk ogu un augļu audzētāju, kas piegādās izejvielas rūpnīcai. Apmēram tikpat daudz laika ir vajadzīgs projekta izstrādei un kredīta saņemšanai, saldētavas un rūpnīcas būvei. Katrā vietā ir risks, bet Gundegu tas nebaida.
Var konkurēt
Viņasprāt, Eiropas Savienības valstīs var konkurēt ar dzērvenēm, jo tur nav šīm ogām piemēroti apstākļi. “Latvijā auguši augļi un ogas ir aromātiskāki un vitamīniem bagātāki nekā dienvidu, jo tur dienā uzkrātās aromātiskās vielas sadalās siltajās naktīs. Latvijā naktis ir aukstas, tāpēc mūsu āboli ir aromātiskāki un garšīgāki,” apgalvo G.Sauškina.
Ir piemērota dārziem
Amerikas Viskonsinas štatā ir apmēram tādi paši dabas apstākļi kā Latvijā. Tur nav lielu rudzu lauku. Tie ir Čikāgā, kur ir auglīga zeme. Viskonsinā nav arī cūku fermu, jo tās ir Čikāgā, kur ir graudi. “Toties ir govju fermas un ganības, lieli kartupeļu un zemeņu lauki. Un ļoti daudz ir dzērveņu plantāciju un augļu dārzu,” uzsver Gundega. Tas nozīmē, ka Vidzemē vairāk ir jāaudzē ogas, augļi un jāattīsta piensaimniecība. Labība un cukurbietes ir vairāk piemērotas Zemgalei.
Liek svīst hercogam
Vaska figūru muzejā ir 24 figūras. Pēdējā – Krievijas ķeizariene Katrīna jeb alūksniete Marta Skavronska. Kad muzejā novietoja Katrīnas vaska figūru, naktī no caurulēm sāka tecēt ūdens. Atsauca meistaru. Bet, tiklīdz tas parādījās, ūdens pazuda, un nekas vairs nebija atrodams. Ūdens līmenis sistēmā nebija krities. “Katrīna stāv pretī hercogam Jēkabam, un katru rītu viņš ir nosvīdis. Visu laiku hercogs skatījās acīs ienācējam, bet tagad blenž uz Katrīnu. Liekas, ka varētu ar acīm to apēst,” stāsta G.Sauškina. Nav gan zināms svīšanas iemesls – vai hercogam tik ļoti patīk vai nepatīk kaimiņiene.
Rainis groza galvu
Raiņa vaska figūra ir tā izveidota, ka, ilgāk to vērojot, dzejnieks groza galvu. Raiņa istabā tad atskan: “Ā!” Nopietnas izbailes radīja arī Jāzepa Vītola vaska figūra bez galvas, kad to veda uz Gaujienas J.Vītola memoriālo muzeju. “Alūksnē apstājos pie kapsētas, kur atdusas mamma un vecvecāki. Jau krēsloja, kad sastapu meliorācijas priekšnieku Pēteri Birznieku, ar ko bija jāslēdz līgums,” stāsta Gundega. P.Birznieks bija vairāk nekā pārsteigts, kad uz mašīnas aizmugures sēdekļa ieraudzīja sēžam cilvēku bez galvas. Tā bija blakus uz sēdekļa kastē.
Rudenī vaska figūras vedīs uz citām Latvijas pilsētām. Izbraukumos droši vien dosies skatītāju iecienītākās figūras: Ēvalds Valters, Raimonds Pauls, Eduards Pāvuls, Vija Artmane, Katrīna un citas. “Kaut kā ir nauda jāpelna,” atzīst G.Sauškina. Viņa secina, ka tik traka ideja tēvam nav radusies un tagad pašai par to ir jāatbild.
Amulets pasargā
SIA “Lienama” grāmatvede ir neapmierināta, ka Vaska figūru muzejs rada zaudējumus. Bet cilvēkiem tas patīk. Un Gundega ar malēnietes spītību turpina darbu. “Prieks par sasniegto ir vairāk vērts nekā nauda, ko nopelna. Protams, nauda ir vajadzīga, lai normāli dzīvotu un attīstītu uzņēmumu. Bet tas nav galvenais,” ir droša G.Sauškina. Viņa ciemojusies pie miljonāra, kas dzīvo vienkārši un nevēlas izcelties ar greznu mājokli vai apģērbu.
“Nēsāju divus gredzenus, kas iegādāti padomju gados. Viens no tiem ir mans amulets. Tāpēc grāmatvede stingri raugās, lai tas man ir pirkstā, jo citādi “atkal nedēļu nebūs naudas”,” smejas Gundega. Bet nopietni viņa atzīst, ka biznesmeni sagaida pēc apģērba, bet pavada pēc prāta. “Nekad nedrīkst otra cilvēka priekšā izlikties gudrāks nekā esi vai arī viņu pazemot. Ir jāuzklausa otrs, jo katrā viedoklī ir taisnība,” uzsver G.Sauškina.
Nekad nesaki nekad
Biznesā ir svarīgas attiecības ģimenē. “Ja man nebūtu saprotošs vīrs, es nevarētu tik daudz izdarīt. Vīrs dzīvo purvā no aprīļa līdz oktobrim, viņš pārzina tehniku un strādniekus. Bērni pagaidām nedomā iesaistīties biznesā,” saka Gundega. Viņa domāja, ka nekad dzīvē neatgriezīsies laukos. Kad tēvs lasīja morāli, spriedu – nekad tāda nebūšu. “Bet es esmu laukos un daru tieši tāpat kā tēvs. Tagad atzīstu, ka man ir arī viņa raksturs, lai gan to negribēju,” secina G.Sauškina. Un viņas bērni apgalvo, ka nekad nedarīs to, ko vecāki.
Gundegai ir divi dēli un meita. Vecākais dēls Romāns apguva biškopja specialitāti. Antonam ir izteiktas militārā darbinieka un jurista spējas. Katrīna vēlas studēt Mākslas akadēmijā un kļūt dizainere. “Katrīna ir īpatnēja un skaista meitene ar milzīgām ieslīpām acīm kā sibīrietei. Viņa ir stipri līdzīga vīramātei, bet no manis mantojusi mācīšanās garu. Meita zina savu mērķi un ir īsta Katrīna,” atzīst Gundega.
Ir trīs lietas laimei
“Laimei ir vajadzīga veselība, saticība ģimenē un darbs, kas patīk. Var būt ministrs, bet tas vien laimīgu nedara,” viņa saka. Gundega ir precējusies otru reizi. Ar vīru viņa iepazinās ceļojumā uz Dienvidslāviju. Varbūt tas bija liktenis, jo uz Angliju Gundegu nelaida tāpēc, ka nebija partijas biedre. “Bet partijā mani neuzņēma, jo mēdzu izrunāties, ka nekā nebūs tikmēr, kamēr nebūs privātā biznesa,” atceras Gundega. Viņa secina, ka meitenes meklē izredzēto līdzīgu tēvam. Vīrs ir tikpat paštaisns, bet arī godīgs un uzticams.
G.Sauškina ir pārliecinājusies, ka vecāku savstarpējās attiecības nosaka bērnu attieksmi pret ģimeni. “Ir daudz ģimeņu, kur skaisti runā, bet rīkojas citādi. Manu un vīra vecāku attiecībās ir jūtama cieņa. Grūti pateikt, vai ar gadiem saglabājas mīlestība, bet cieņa paliek,” secina Gundega.
Dejo līdz rītam
Vasara paiet purvā. Tāpēc atvaļinājums ir ziemā, un tad ģimene dodas kalnos slēpot. Kad draugi un paziņas Gundegu satiek ballē, viņi jūtas pārsteigti, jo nopietnā biznesmene ir dzirkstoši jautra.
“Parādās temperaments. Man ļoti patīk dejot, bet vīram – nē. Tāpēc līdz rīta gaismai dejoju ar paziņu, kura sievai arī nepatīk dejot. Viņa ar manu vīru sēž malā,” atzīstas Gundega. Viņa vienmēr ir kustībā. Pat televīziju skatoties, pagūst izlasīt preses izdevumus vai ko citu izdarīt.
