Ir jāizjūt: kur un kā vecmāmiņas gatavoja debesmannu.
Ir jāizjūt: kur un kā vecmāmiņas gatavoja debesmannu
Ir tāds teiciens par to, ka, lūk, kāds ir “mucā audzis un pa spundi barots”. Kā senatnē, tā tagad. Mainās laiki, bet ne cilvēku tikumi. Bet ja nu tiešām būtu iespējams aplūkot to mucu? Vai to bļodu, kur vecvecmamma gatavojusi debesmannu? Vai un vai.
Trauku pasaule ir tikpat raiba kā sabiedrība. Toreiz un tagad. Par to visu var pārliecināties, apmeklējot izstādi Gulbenes Vēstures un mākslas muzejā. Te skatāmi dažnedažādi trauki, kas lietoti no 19.gadsimta beigām līdz 1940.gadam.
Vai trauki glabā atmiņas? Par laikmetu, par cilvēkiem. Par kultūrslāni. Un vēl arī kādas – ļoti personiskas, mazliet mistiskas, spokainas atblāzmas no pagātnes. Par konkrētiem cilvēkiem, izjūtām, dzimtām, likteņiem.
Varbūt Gulbenes ģimnāzijas skolēniem pēc muzeja apmeklējuma taps kāds domraksts par to, ko pačukstēja vecā piena kanna. Vai par kādu, kas mucā bijis un pa spundi barots. Vai par Lejasciema amatnieku Jāni Mazkalniņu, kura gatavotie podi saglabājušies līdz mūsdienām un skatāmi muzeja izstādē.
