Šogad Centrālā statistikas pārvalde tradicionāli veiks mājsaimniecību budžetu pētījumu, lai novērtētu iedzīvotāju ienākumu un izdevumu līmeni dažādos Latvijas reģionos.
Šogad Centrālā statistikas pārvalde tradicionāli veiks mājsaimniecību budžetu pētījumu, lai novērtētu iedzīvotāju ienākumu un izdevumu līmeni dažādos Latvijas reģionos.
Gulbenes rajonā pirmajā ceturksnī izlases veidā plānots apmeklēt 19 mājsaimniecības Gulbenes pilsētā, Stradu un Rankas pagastā.
“Pētījumā izmanto izlases metodi. Tā nodrošina visiem valstī dzīvojošiem respondentiem vienādu varbūtību tikt iekļautiem izlasē,” stāsta Centrālās statistikas pārvaldes Gulbenes informācijas centra statistiķe Sarmīte Pošeiko.
Pētījumā nav iespējams aptvert visas mājsaimniecības, tāpēc Latvijā katru gadu (pēc adreses) izvēlas apmēram četrus tūkstošus mājsaimniecību. Tām, kas izraudzītas pētījumam, Centrālās statistikas pārvaldes intervētājs iepriekš nosūta vēstuli ar aicinājumu piedalīties aptaujā.
Mājsaimniecību apsekojuma pērnā gada rezultāti liecina, ka mājsaimniecības patēriņa izdevumi vidēji valstī, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, bija 91 lats mēnesī. Pilsētu mājsaimniecībās lielākā izdevumu summa mēnesī uz vienu ģimenes locekli bija 102 lati, laukos – 70 lati. Viens cilvēks mēnesī pērn patērējis 6,65 kilogramus maizes un miltu izstrādājumu, 5,75 kilogramus gaļas izstrādājumu, 9,73 kilogramus kartupeļu un citu.
Viens no mājsaimniecības materiālās labklājības rādītājiem ir modernu ilglietošanas preču skaits. Vidēji 100 mājsaimniecībās ir 96 ledusskapji, 111 televizori, 36 vieglās automašīnas, 58 mobilie telefoni un 13 datori.
“Subjektīvi vērtējot materiālo situāciju, puse mājsaimniecību uzskata, ka nav ne bagātas, ne trūcīgas. Trešdaļa ģimeņu domā, ka atrodas uz nabadzības sliekšņa, bet katra desmitā uzskata, ka ir nabadzīga. Tikai 7,7 procenti mājsaimniecību vērtē materiālo situāciju kā labu,” secina S.Pošeiko.
