Gandrīz pirms gada Cesvaines pilī izcēlās postošais ugunsgrēks. Dažu stundu laikā pilnībā sabruka ēkas jumts, torņi. Cilvēki bezpalīdzīgi noraudzījās, kā liesmas ieskauj izcilu arhitektūras pieminekli, kas celts 1896.gadā.
Gandrīz pirms gada Cesvaines pilī izcēlās postošais ugunsgrēks. Dažu stundu laikā pilnībā sabruka ēkas jumts, torņi. Cilvēki bezpalīdzīgi noraudzījās, kā liesmas ieskauj izcilu arhitektūras pieminekli, kas celts 1896.gadā.
Par simbolisko zaļo lapu vainagu jumta spārēs, kas tagad klāj trešdaļu pils, priecājās cesvainieši un labvēļi. Tas bija pirmais atalgojums pils sardzē nepagurstoši stāvošajam akmens vilkam.
Vilks ar paceltu zobenu sargposteni nepameta arī postošā ugunsgrēka laikā pērnā gada nogalē.
Mājvietu zaudēja vairāk nekā 500 ģimnāzijas skolēni.
Miglainā 6.novembra priekšpusdienā Cesvaines pils spāru svētkos pulcējās kultūrvēsturiskās ēkas draugi, lai pārrunātu pils nākotni, saskandinātu šampanieša glāzes. Pārdomām spilgtu emocionālu nokrāsu piešķīra mecosoprāna Rudītes Ruško uzstāšanās, kas izpildīja vairākas pasaulslavenas operu ārijas. Pilī bija apskatāma daļa no gleznu izstādes (aptuveni 80 darbiem), ko Cesvaine mantojusi no novadnieka, ASV mirušā rakstnieka un gleznotāja Anšlava Eglīša.
Ilggadējā cesvainiete Maiga Ceimere laikrakstam pauda, ka “ap sirdi ir mierīgi, redzot un dzirdot, ka celtnieki Cesvaines pilī darbu sāk agri no rīta un turpina vēl tad, kad jau satumsis”. M.Ceimere ir dzimusi Cesvainē, drīz viņai būs 69 gadi. Viņa stāstīja, ka pati skolas gados mācījusies pilī, te skolojušies bērni un mazbērni. Cesvainiete Ausma Cervina pauda, ka pils ugunsgrēka laikā gribējies teikt: “Zeme, atveries, paņem tās uguns liesmas.” Tik ļoti sāpējusi sirds pērn decembrī, kad adventes laikā izcēlās ugunsgrēks pilī, “kuru kari nenopostīja, bet miera laikā piemeklēja nelaime”.
Jāpaliek publiski pieejamai
Spāru svētkus Cesvaines domes priekšsēdētājs Vilnis Špats nodēvēja “tikai par “komatu” pils atjaunotnes darbā”. V.Špats, uzrunājot viesus un draugus, dalījās vīzijās par pili. Pēc viņa domām, pilij jāpaliek pašvaldības īpašumam un publiski pieejamai. Tajā varētu būt Cesvaines muzejs, tūrisma informācijas centrs, iespējams, arī bibliotēka. Pārējo ēkas daļu iecerēts iznomāt investoram. Kopīgiem spēkiem, pēc V.Špata domām, varēs saglabāt šo “pērli – Cesvaines pili”.
Pēc pils apskates no ārpuses spāru svētku dalībnieki pulcējās pils iekšienē, kur pie iedegta kamīna turpinājās sarunas. Kamīnu rotāja daudzi rūķi, ko darinājuši un pilij dāvinājuši bērni ar vēlējumu – lai rūķi palīdz atdzimt ēkai. Cesvaines pils pārvaldnieks Oļģerts Ozols laikrakstam stāsta, ka šos rūķus darinājuši un dāvājuši bērni, kas vasaru pavadīja Madonas rajona skautu nometnē. “Es ticu, ka bez šiem mazajiem palīgiem pils atdzimšana nebūtu iespējama,” saka O.Ozols.
Cesvaines pils atjaunošanas projekta vadītājs Sergejs Meierovics pauda: “Runas par pils nodegšanu ir absolūtas muļķības. Nodedzis ir tikai jumts.” Viņš klāstīja, ka pils atjaunotne ir “kā lakmusa papīrs, kas parāda, uz ko mēs katrs esam spējīgs”.
Partijas “Jaunais Laiks” atbalstītāja, madoniete Lāsma Lancmane uzsvēra, ka ceturtdien Saeimā nolēma piešķirt 28 000 latus būvprojekta izstrādes turpināšanai jaunai skolas ēkai Cesvainē, jo skola zaudējusi mājvietu pēc pils ugunsgrēka. Iecerēts, ka nākamgada budžetā varētu atvēlēt līdz
300 000 latus skolas būvdarbiem.
Kreisais spārns šogad būs zem jumta
V.Špats laikrakstam klāsta, ka līdz gadu mijai celtnieki apņēmušies pils kreisajā pusē pabeigt jumta būvniecību – ar siltināšanu, dakstiņiem, “oriģinālu, kāds tas bija barona laikā”. Paralēli sāks sakārtot iekštelpas šajā pils daļā, veicot to kosmētisko remontu. V.Špats saka, ka pils atjaunošana ir sākta tieši no pils kreisā spārna puses, jo tur ir vairāk bijušo vidusskolas klašu telpu. Šeit pēc remonta paredzēts atkal izvietot vidusskolas klases.
V.Špats atzīst, ka nepietiek naudas, lai pilnībā pabeigtu pils atjaunošanu kreisajā spārnā. “Aptuvenās izmaksas ir apmēram 195 000 latu. Pašlaik atvēlēti ir 110 000 lati. Esam vēl atlikuši naudu iekšdarbiem – pārdesmitus tūkstošus latu. Pārējā nauda būs jāmeklē. Celtniecības firma to zina, viņi ir gatavi strādāt avansā. Loģiski, ka nevar likt pusi jumta un pieļaut, ka otrā pusē pilī iekšā līst ūdens,” saka V.Špats. Viņš klāsta, ka pašvaldība turpina saņemt ziedojums pils atjaunošanai, taču tos var dēvēt par “sirds ziedojumiem”, kas ir divi, pieci vai desmit lati no personas. Mecenātu pilij pagaidām neesot. Iedzīvotāji saziedojuši aptuveni 51 000 latu. Tāpēc
V. Špats uzsver, ka bez valsts un tās institūciju finansiāla atbalsta pils atjaunotnes sākums nebūtu iespējams. Kopumā pils atjaunotnei savākti aptuveni 200 000 lati.
Svētki celtniekiem un cesvainiešiem
S.Meierovics informē, ka pēc atjaunojamās pils spāru svētkiem celtniekiem trīs dienas būs brīvas, šis esot ticējums, kuru nedrīkst ignorēt.
Augusta sākumā Cesvaines dome par ugunsgrēka nopostītās Cesvaines pils jumta atjaunošanas ģenerāluzņēmumu izraudzījusies Rīgas akciju sabiedrību “RBS Skals”, bet tikai septembra sākumā Madonas būvvalde apstiprināja projektu Cesvaines pils jumta atjaunošanai. Savukārt kopumā pils atjaunošanas projekts vēl nav gatavs, tā izstrāde pa daļām turpināsies. Konkursa kārtībā tiesības veidot projektu visas pils restaurācijai ieguva arhitektu birojs “Sestais stils”.
Šogad pils atjaunošanā paredzēts ieguldīt 170 000 latus. Kopumā Cesvaines dome ar akciju sabiedrību “RBS Skals” parakstījusi līgumu par pils jumta atjaunošanu ar tā siltināšanu un pārseguma izveidi par kopsummā 840 000 latiem.
