Vai Gulbenē pašvaldība turpinās pārkāpt Satversmi?
Satversmes tiesa 6.novembrī pasludinājusi spriedumu, atzīstot par pamatotām kāda rīdzinieka pretenzijas pret pašvaldību, kura viņam liek kopt privātīpašumam piegulošo pilsētas trotuāru un pat ir piemērojusi administratīvos sodus par šā uzliktā pienākuma nepildīšanu.
Tiesa spriedusi, ka Rīgas domes šāds uzstādījums ir spēkā neesošs, jo ir pretrunā ar Satversmes 105.pantu.
Šajā sakarā Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Aivars Circens “Dzirkstelei” izsaka komentāru: “Cik ilgi Gulbenē turpināsies Satversmes pārkāpšana?” Kamēr Gulbenes pilsētas pārvaldē un novada domē vēl rēķina, cik pašvaldībai varētu izmaksāt trotuāru tīrīšanas rūpju pilnīga noņemšana no iedzīvotāju pleciem, “Dzirkstele” mēģināja noskaidrot citu ieinteresēto personu viedokli.
SIA “Gulbenes nami” valdes loceklis Ilgvars Kalmanis “Dzirkstelei” saka, ka “visiem pilsētā vajadzētu vienādus noteikumus un vienādu attieksmi pret visiem”, nevis lemt, ka ar pašvaldības tehniku vai norīkoto darbinieku palīdzību “kādam tīrīs un kādam netīrīs”. Viens vai otrs variants, bet ne vidusceļš – tā domā I.Kalmanis. Ja pilsētā ir iegādāta speciāla trotuāru tīrīšanai paredzēta tehnika, tad atkāpšanās ceļa nav, ir jātīra! Tā uzskata viņš. I.Kalmanis norāda, ka ne tikai Rīgas iedzīvotāji ir centušies juridiski pierādīt, ka pašvaldība viņiem nelikumīgi liek tīrīt savas gājēju ietves. Savulaik arī kāds madonietis šajā pašā sakarībā esot nonācis pat līdz Eiropas Cilvēktiesību tiesai.
Aivars un Biruta Vītoli, kuriem Gulbenē, Blaumaņa ielā, pieder māja, ar bažām gaida ziemu. Pagājusī nav bijusi sniegota, un jaunizveidoto ietvi Blaumaņa ielas malā tīrījuši lielākoties pašvaldības norīkotie “simtlatnieki”. Kā būs šogad? “Protams, ka tā ir liela problēma. Pilsēta ievilka ūdensvadu līdz tā saucamajai ielas “sarkanajai līnijai”, tālāk viņiem nav jāvelk līdz mājām. Bet pilsētas trotuārs mums, iedzīvotājiem, ir jātīra aiz “sarkanās līnijas”! Mēs ar vīru ļoti esam pret! Mēs abi esam pensionāri. Un te, kaimiņos, ir daudz tādu kā mēs, kuri pašu spēkiem nevarēs ziemā notīrīt sniegu no trotuāriem. Un kāpēc izveidoja trotuārus abās Blaumaņa ielas pusēs? Nav jau mums te tik dzīva satiksme! Pašvaldība sola ar savu traktoru tīrīt tikai veloceliņu. Saprotu tā, ka trotuārs jātīra iedzīvotājiem,” “Dzirkstelei” saka B.Vītola. Viņa zina teikt, ka kaimiņu pilsētās – Balvos, Madonā – par trotuāru tīrīšanu gādā pašvaldība. “Kāpēc mūsu pašvaldība nedomā, kā risināt šo jautājumu?” vaicā B.Vītola.
Lazdu ielas 3.a mājas vecākais Inārs Maltaunieks uzskata, ka viņa mājas sētniekam ir regulāri par mājas naudu jākopj ne tikai pašiem piederošā zeme, bet arī servitūta ceļš, kas pieguļ mājai un kuru lieto gan paši, gan citi gulbenieši. Tas ir jādara, ir jātīra pašiem, uzskata I.Maltaunieks. “Tur, kur ir runa par nelielajām ģimenes mājām, kur bieži vien dzīvo veci, slimi cilvēki vai mazturīgie, viņiem ir iespējas ar saviem iesniegumiem vērsties novada domē, lai nāk palīgā un norīko darbiniekus, kuri pie šīm ēkām sakops pašvaldībai piederošās gājēju ietves,” “Dzirkstelei” klāsta I.Maltaunieks.
Gulbenes Labiekārtošanas iestādes vadītāja Ligita Miezīte klāsta līdzšinējo pieredzi – lielākā daļa pilsētnieku apzinīgi piedalās gājēju ietvju tīrīšanā pie saviem īpašumiem. “Nav jau tā, ka te beidzas manas zemes kupicas un tālāk es neeju,” saka L.Miezīte. Iedzīvotāju līdzdalība pilsētas kopšanā esot bijusi jau Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. “Tad nebija tādu ietvju kā šodien. Toreiz iedzīvotāji cirta krūmus gar robežu, gar ceļa malu, tīrīja grāvjus, lai neapplūdinātu kaimiņu zemi. Tā jau ir tā saucamā piegulošā teritorija! Cilvēki uzkopa, lai pie viņiem varētu iebraukt pa sakārtotu vietu,” viņa stāsta. Agrāk cilvēki sapratuši, ka tas ir viņiem pašiem vajadzīgs. Vairums to saprot arī šodien. “Gribētos, lai šis jautājums nekļūtu par kašķa iemeslu, lai mēs visi atrastu kopīgu, saprātīgu domu,” uzsver L.Miezīte.
