Valsts svētkos novēlu Latvijai augšupeju, lai cilvēki atgrieztos atpakaļ savā zemē, lai Saeimas deputāti domātu, kā radīt darbavietas, un mums būtu patīkami un priecīgi, savā zemē dzīvojot, jo nekas nav skaistāks kā pašu zeme!
Mēs mājās īpaši valsts svētkus nesvinam, bet svecīti aizdedzam. Lāčplēša dienas pasākumā gan piedalāmies – tad ir tā kopības sajūta. Latvijā pietiekami nesvinam valsts svētkus. Citus svētkus svinam vairāk. Cilvēki varētu iziet uz ielas un papriecāties kopīgi, bet diemžēl dzīves apstākļi ir diezgan drūmi. Cilvēki ir nospiesti, pensijas ir mazas. Pārāk daudz atbalstām, tos, kuri nevēlas strādāt, kuri iemācīti staigāt ar izstieptu roku. Viņiem tiek iedots viss, bet nedomā par tiem, kas strādā, lai viņi nopelnītu vairāk. Grūti spriest un kādu nosodīt, kas to zina, kā būtu, ja mēs paši būtu tur augšā. Bet katrā ziņā tauta ir ļoti nomākta – to taču redzam! Ja kādreiz ikdienā visi gājām smaidīdami pa ielu, tad tagad katrs ir aizdomājies – domā, ko šovakar likt galdā, ko ēdīs. Ir cilvēki, kas strādāja labos amatos, bet tagad staigā pa miskastēm – cik tālu vairs var aiziet?! Es pati personīgi esmu redzējusi…
Arī tie, kas nāk uz zupas virtuvi, ir dažādi – ir pozitīvi noskaņoti un arī negatīvi. Kādreiz tā kopība sajūta bija lielāka. Bija apziņa, ka jānāk visiem kopā un jābūt kopā, jo tie ir mūsu kopējie svētki. Par to vajadzētu arī padomāt. Ja cilvēki iet lāpu gājienā 11.novembrī, Lāčplēša dienā, varbūt arī tad sanāktu kopā 18.novembrī. Varbūt tam nevajadzētu būt gājienam, bet kādam citam pasākumam, nerunājot par tiem, kurus godina. Ir taču tam domāti speciālisti, kas var izdomāt un uzrunāt tautu. Tad varbūt arī tā kopības sajūta vairāk radīsies un katrs pārdomās, ka, redz, cik labi bija – aizgāju, atpūtos, kaut ko dzirdēju, kaut ko uzzināju.
Runājot par simtgadi, es uzskatu, ka tas ir pārspīlēts, tās šausmīgās naudas summas, kas tagad tiks lietotas, – vai tas vispār ir vajadzīgs? Mums ir ļoti bagātīgi pašdarbības kolektīvi, kas varētu ļoti labus koncertus sniegt. Tas viss ir izdarāms daudz citādāk. Es domāju, ka tur vienkārši ir kādi ieinteresēti cilvēki. Nav jau galvenais svētkus parādīt, bet svinēt tos no sirds.
Lai aizbraukušie latvieši atgrieztos no ārzemēm, būtu jārada jaunas darbavietas, jāmaina likuma normas, lai cilvēkus neapliktu ar tik drausmīgiem nodokļiem, un jāsamazina tas birokrātiskais aparāts, kas diemžēl ir sazēlis.
