Pastāvīgie klienti ir informēti.
Pastāvīgie klienti ir informēti
Mazo uzņēmēju lietotu preču veikalu pastāvīgie klienti parasti zina, kurās nedēļas dienās būs jauns preču vedums. Agrāk normāla bija situācija, kad jau no rīta pie veikala stāvēja rinda, tagad tā jau labu laiku vairs nav, bet pircēju pieplūdums šajās dienās ir jūtamāks. Nedēļas beigās nepārdotās preces pārceno, un arī tas izraisa interesi, vairāk gan mazturīgāko iedzīvotāju vidū.
Vislabāk pērk bērnu apģērbus
Vienīgais apģērbu veids, kurā pirkšanas ziņā maz kas ir mainījies, kopš Latvijā sākuši darboties “second hand” veikali, ir bērnu apģērbi – tos labi pirka agrāk un arī tagad.
Īpašniekiem tas ir garantēts noiets, cilvēki sākuši apzināties, ka bērns izaug, pirktos apģērbus nenovalkājot. Pieprasītākās ir pusaudžu bikses, arī treniņtērpi, tomēr šķiet, ka tos paspēj jau novalkāt mūsu bērnu vienaudži valstīs, no kurām drēbes importē.
Aura ir strīdīgs jautājums
Ir cilvēki, kas principiāli neko neiegādājas lietotu preču veikalos ne sev, ne bērniem un apgalvo, ka to nekad nedarīs. Viņu filozofijas pamatā ir doma, ka jebkurš apģērbs saglabā auru. Šo cilvēku pretinieki, kam tas šķiet pilnīgi vienaldzīgi, kādas auras varētu iemājot apģērbā, uzskata, ka tā ir sava veida loterija – auras var būt arī pozitīvas.
Arī jaunā lietā, ja tā izgatavota, piemēram, cietumā, (ko neviena no precēm nekad nenorāda un nenorādīs) var būt “ielikts” negatīvisms. No praktiskā viedokļa šie importa apģērbi bieži vien mēdz būt izturīgāki nekā tirgū nopērkamie Ķīnas vai Polijas ražojumi.
Lielveikali iepērk arī paši
Apmēram pusi no tirgoto preču apjoma lielveikali ārzemēs iepērk paši, kamēr mazie uzņēmumi preces tirgošanai iegādājas Rīgas vairumtirdzniecības firmās pēc vajadzības.
Vai latviešiem nav lietotu preču
Gadās, ka apģērbu nenovalkājot, tas apnīk, rodas vēlēšanās no tā atbrīvoties. Normāli saglabājušās lietotas drēbes latvieši (pārsvarā tomēr tās ir sievietes) nes uz dažādām žēlsirdības organizācijām – fondiem, Sarkanā Krusta biedrību un tamlīdzīgām.
Latvijā pagaidām neviens nav domājis par mazlietotu apģērbu savākšanu un tālāktirgošanu, tāpēc bieži var vērot , ka tos vienkārši noliek pie miskastēm, jo ārā mest žēl, bet pašam valkāt vairs negribas. Pārsvarā tie gan ir gadījumi, kad maciņa saturs cilvēku sevišķi neuztrauc un rīcības brīvību neierobežo.
