Stradu pagasta “Rozītēs” dzīvojošais pensionētais dārznieks Ivars Roms arī šoruden pārdod paša izaudzētus skujeņus.
Stradu pagasta “Rozītēs” dzīvojošais pensionētais dārznieks Ivars Roms arī šoruden pārdod paša izaudzētus skujeņus. Viņš skaidro, ka šobrīd ir īstais to pārstādīšanas laiks.
Mūžzaļos augus var stādīt arī agri pavasarī, kamēr augsne vēl ir pietiekami mitra.
“Ja vien zemē var iedurt lāpstu, skujeņus var stādīt pat novembrī, tikai tas jādara, saudzējot sakņu kamolu. Noteikti jāraugās, lai augam netiktu traucētas vai pat norautas aktīvās sakņu spurgalas, kas atiet no galvenās saknes, jo spurgalas neatjaunojas. Pretējā gadījumā skujeni varat likt ugunskurā, jo tas neaugs. Nesaudzīgā apiešanās ar sakņu kamolu parādīsies pusgadu pēc auga pārstādīšanas, kad tas sāks mirt,” stāsta dārznieks. Šoruden, kad augsnē trūkst mitruma, viņš iesaka skujeni dienu iepriekš pirms pārstādīšanas pamatīgi aplaistīt, tikai tad to izrakt.
“Piemēram, tūjas ir ļoti plastiskas un spēj piemēroties gandrīz jebkurai augsnei. Izņēmums ir gadījumi, kad to vēlas stādīt baltās vai dzeltenās smiltīs, jo tad arī pēc 50 gadiem tūja garumā būs pastiepusies tikai par dažiem centimetriem. Ja augsnē būs pietiekams mitruma daudzums un tā būs bagāta ar trūdvielām, tad 20 gadu laikā, piemēram, stabveida tūja sasniegs 12 līdz 15 metru garumu,” stāsta I.Roms.
Viņš skaidro, ka, sagatavojot vietu skujeņa stādīšanai, bedrei jābūt apmēram divas reizes dziļākai un platākai nekā auga sakņu kamols. Tajā jāpilda sadalījušies kūtsmēsli, kas sajaukti ar augsni. Bedrē var pildīt arī koku lapas, bet arī tās jāsajauc ar zemi.
Pēc auga iestādīšanas tam apkārt izveido zemes valnīti, lai laistīšanai izmantotais ūdens neaizplūstu prom, bet augsne ieskalotos sakņu sistēmā. Apmēram metru garas tūjas laistīšanai pēc pārstādīšanas vajadzīgs pusspainis ūdens.
“Tūjas ir starp nedaudzajiem skujeņiem, kurus pārstādot debespuses ir vienaldzīgas, bet pārējiem skujeņiem debespušu ievērošana ir obligāta. Sena tradīcija, kas dažviet tiek ievērota arī mūsdienās, pārstādot skujeņus, ka tajā auga pusē, kas pirms pārstādīšanas atradies uz ziemeļiem, iesien lentīti vai ko citu, jo skujas, kas atrodas ziemeļu pusē, ir ar citādu anatomisko uzbūvi nekā tās, kas atrodas uz dienvidiem. Ja ziemeļpuses skujas nonāks tiešā saulē, tās aizies bojā. Ja arī viss skujenis neaizies bojā, tad dekorativitāti tas noteikti zaudēs.
Godprātīgs tirgotājs noteikti būs parūpējies, lai pircējs zinātu, kura skujeņa puse atradusies uz ziemeļiem. Šo noteikumu vajadzētu ievērot, nobīde uz vienu vai otru pusi var būt apmēram par 45 grādiem,” skaidro dārznieks.
