Ir tāds teiciens – vienaldzība ir sliktāka par nāvi. Mani šokē Gulbenes pilsētas pārvaldes komunālinženiera Jāņa Krastiņa komentārs 2018.gada 14.decembra laikrakstā “Dzirkstele” publicētajā rakstā par gaismas dedzināšanu gaišā dienas laikā Skolas ielā pie veikala “Maxima”.
Tur nav runa tikai par ziemas vai cita gadalaika tumšo periodu, bet arī par vasaras saulaino laiku. 2016. un 2017.gadā es personīgi biju vizītē pie veikala vadītājas Daces Duļbinskas, kurai izteicu savas domas par šo jautājumu, bet nekas nav mainījies. Vai tādēļ mums jāpaliek vienaldzīgiem? Tad jau mums nav nekādas daļas arī par notikumiem Ukrainā, Krievijā, Lielbritānijā, kā arī par to, ka uz ceļa pēkšņi parādījusies bīstama bedre vai radies kāds cits bīstams šķērslis. Vai paliksim vienaldzīgi, ja kaimiņam notiks kāda nelaime, uz ielas kādam kļūs slikti vai kāds cilvēks lūgs palīdzību? Līdzīgu variantu ir tūkstošiem!
Paskatieties raidījumu “Degpunktā”. Tur gandrīz katrā raidījumā tā vadītāji pateicas kādam vai lūdz palīdzēt nelaimēs nonākušajiem. Tāpat “Latvijas Lepnumā” ne jau par vienaldzību tiek pasniegtas balvas.
“Tur citiem būtu kāda daļa?” – vai cilvēks ar tādu attieksmi pret apkārt notiekošo drīkst strādāt tādā amatā? Aicinu par to izteikties arī citus novada iedzīvotājus!
Es pats četrus gadus esmu nostrādājis par namu pārvaldnieku Ventspilī “Ventbunkerā” un domāju, ka pietiekami labi pārzinu minētās situācijas.
