Stradu pagastā pagājušajā nedēļā kārtējo reizi tikās uzraudzības grupa, kas turpina darbu pie dabas aizsardzības plāna izstrādes dabas liegumam “Pededzes lejtece”.
Stradu pagastā pagājušajā nedēļā kārtējo reizi tikās uzraudzības grupa, kas turpina darbu pie dabas aizsardzības plāna izstrādes dabas liegumam “Pededzes lejtece”.
Plāna izstrāde sākta jau pērn, bet darbs pie tā vēl turpinās. “Viens jautājums ir teorija, bet otrs – realitāte. Daudziem cilvēkiem aizsargājamajās teritorijās ir īpašumi, kur viņi savulaik ir plānojuši kaut ko darīt un veidot,” norāda Stradu pagasta priekšsēdētāja Anna Vīgante.
Uzraudzības grupa kā teritorijas zinātāji koordinē plāna izstrādi. “Mēs, izstrādātāji, simtprocentīgi nevaram zināt, kas šajā teritorijā notiek, kas tajā tiek plānots, kas vēl būtu jāņem vērā, šos ieteikumus un priekšlikumus var sniegt uzraudzības grupa,” saka Latvijas Dabas fonda projektu asistents Viktors Jefimovs.
“Mums, protams, ir jāņem vērā koki, sugas, mikroliegumi, jo tas ir primārais aizsargājamajās dabas teritorijās, bet tajā pašā laikā mēs skatāmies arī, kādas ir iespējas tajās saimniekot cilvēkam, un lai no tā, ka viņa zeme tur atrodas, saņemtu arī kādu labumu. Valsts šobrīd ir sākusi arī mainīt zemes un maksāt kompensācijas, taču es domāju, ka daudz lielāks atbalsts ir gūstams no apsaimniekošanas pasākumiem, kurus finansē Eiropas Savienība un Lauku atbalsta dienests, protams, šajā gadījumā saimniekam pašam ir ļoti daudz jāinteresējas Lauku atbalsta dienestā un reģionālajā vides pārvaldē, kā var saņemt kādu atbalstu,” skaidro V.Jefimovs. Viņš uzskata, ka pēdējos gados situācija aizsargājamajās teritorijās nav tik dramatiska. “Lai arī īpašnieks nesaņem pilnā mērā kompensāciju par to, ko viņš zaudē, ir jādomā daudz plašāk. Ja, piemēram, vienam īpašniekam pieder mežs, kurā ir ļoti daudz Latvijā retu sugu, manuprāt, valstij ir tiesības cilvēkam uzlikt kaut kādus ierobežojumus, jo tās varētu būt arī šī paša cilvēka nākotnes izredzes.
