Pašlaik notiek Sorosa Fonda Latvija atbalstītā projekta “Pašvaldības izglītības politika Gulbenes rajonā” otrais posms, kas paredz izglītības kvalitātes pētīšanas rezultātu apkopošanu rajonā.
Pašlaik notiek Sorosa Fonda Latvija atbalstītā projekta “Pašvaldības izglītības politika Gulbenes rajonā” otrais posms, kas paredz izglītības kvalitātes pētīšanas rezultātu apkopošanu rajonā. Gulbenes rajonā anketēti 34 izglītības iestāžu, izņemot Adulienas speciālās internātskolas, audzēkņi, vecāki un pedagogi.
“Mēs šajā projektā vēlējāmies iekļaut arī Adulienas speciālo internātskolu, tomēr šis projekts ir veidots, izmantojot Polijas pieredzi, un viņu materiāli un anketas nebija paredzētas speciālajām skolām. Savukārt projektā ir iekļautas deviņas pirmsskolas izglītības iestādes, visas rajona pamatskolas, vidusskolas, vakara maiņu vidusskola un divas arodvidusskolas. Kopumā anketas aizpildījuši 2699 skolēni, 439 skolotāji, 2093 vecāki. Jau tagad ir zināmi 5260 rajona iedzīvotāju viedokļi par izglītības kvalitāti rajonā. Vēl anketēsim skolu absolventus, pašvaldības vadītājus un darba devējus,” informē Gulbenes rajona Izglītības pārvaldes metodiķe Anita Birzniece.
A. Birzniece norāda, ka projekts paredz izveidot pašvaldības izglītības politikas modeli, respektējot sabiedrības viedokli. Pašvaldības lielāko daļu budžeta – no 40 līdz 60 procentiem – atvēl izglītībai. “Ir nepieciešams, lai šos līdzekļus virzītu attīstībai. Piemēram, Gulbenes pilsētas dome izglītībai atvēl 65 procentus no budžeta. Šos līdzekļus nevajag samazināt, tomēr jādomā par to, lai to izlietojums būtu maksimāli efektīvs,” spriež A. Birzniece.
Katra skola jaunā nākamā mācību gada vidū saņems plašu un objektīvu ziņojumu par izglītības iestādes sniegto pakalpojumu. A. Birzniece uzsver, ka projekts nav virzīts, lai norādītu, kura rajonā ir laba vai slikta skola. Pēc šā ziņojuma katra izglītības iestāde varēs veidot attīstības stratēģisko plānu. Savukārt pozitīvais un trūkumi katrā izglītības iestādē parādīs visa rajona izglītības politikas ainu. “Rajonā līdz šim nav novērtēts, ka izglītība ir pakalpojums un sabiedrība kopumā ir tā ņēmēja. Visi to izmanto,” saka A. Birzniece.
Pēc gada vai pusotra šis projekts varētu beigties, un tad jau būs izveidojušās pašvaldības izglītības politikas pamatnostādnes. Tās ņems vērā, kad notiks reģionālā reforma.
