Kavējas projektā “Ziemeļu stīga” paredzētie būvdarbi, jo pagājušajā gadā nesaņēma paredzēto finansējumu no Valsts autoceļu fonda un budžeta investīcijām.
Kavējas projektā “Ziemeļu stīga” paredzētie būvdarbi, jo pagājušajā gadā nesaņēma paredzēto finansējumu no Valsts autoceļu fonda un budžeta investīcijām.
Projekta darba grupas – infrastruktūras attīstības, uzņēmējdarbības attīstības, vides attīstības un izglītības, kultūras un sporta, sociālās aprūpes, veselības aizsardzības grupa – turpina darbu.
“Uzņēmējdarbības attīstības darba grupas dalībnieki nesen tikās Valmierā. Precizējām, ko iegūs uzņēmēji no “Ziemeļu stīgas”, kā tā veicinās uzņēmējdarbības attīstību. Protams, ir ekonomiski izdevīgi nokļūt Krievijā, nešķērsojot Igaunijas robežu. Tāpēc darba grupas uzdevums ir sagatavot pamatojumu finansējumam,” laikrakstam stāsta Alūksnes Uzņēmējdarbības atbalsta centra vadītājs Andris Grūbe.
Pagājušā gada novembra beigās darba grupas sāka izstrādāt “Ziemeļu stīgas” attīstības programmu. Uzņēmējdarbības attīstības grupas dalībnieki ir noskaidrojuši situāciju.
“Tas ir nepieciešams, lai konkretizētu uzņēmējdarbības veidus, mazo HES, lauksaimniecības produktu pārstrādes alternatīvas, mežu un purvu izmantošanas, medību un lauku tūrisma attīstības iespējas. 25.janvārī Valkā apspriedīsim SVID plānu, tas ir attīstības iespēju stiprās, vājās puses, iespējas un draudus,” norāda A.Grūbe.
2001.gadā ir paredzēts sākt projektēšanas darbus ceļam Zaiceva – Liepna – Balvu rajona robeža. “Ja laba maģistrāle savienos Ziemeļvidzemi ar valsts dienvidrietumu daļu līdz Ludzai un vēl tālāk, tad tas būs labs priekšnoteikums uzņēmējdarbībai,” secina A.Grūbe. Tāpat viņš uzsver “Ziemeļu stīgas” dotās iespējas “pa taisno” nokļūt Ainažu un Salacgrīvas ostās. Uzņēmēji jau domā par Ainažu ostas paplašināšanu.
