Pēc problēmām ar nekvalitatīvā “Askofēna P” izplatīšanu, Latvijā pastiprināti kontrolēs ražotājus. Tas aktuāli arī Gulbenes rajonam.
Pēc problēmām ar nekvalitatīvā “Askofēna P” izplatīšanu, Latvijā pastiprināti kontrolēs ražotājus. Tas aktuāli arī Gulbenes rajonam. Taču Gulbenes rajona iedzīvotāji kūtri atsaukušies aicinājumam nodot aptiekās šaubīgo medikamentu. Par to pārliecinājās laikraksts, aptaujājot aptieku darbiniekus.
Latvijā turpmāk cer izvairīties no nekvalitatīvu zāļu ieplūšanas tirgū, jo aptiekās pārdos tikai tās zāles, kas ražotas rūpnīcās atbilstoši labas ražošanas prakses standartam. Valsts Zāļu aģentūras (VZA) valdes priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš informē, ka no 1.maija Latvijā “tas stājas spēkā attiecībā uz jebkuras valsts jebkuru ražotāju un viņa produkciju”. Labas ražošanas prakses standarts, kā klāsta J.Ozoliņš, nozīmē ražošanas telpu, iekārtu, tehnoloģiju, iepakojuma materiālu, noliktavu un dokumentācijas atbilstību striktām prasībām.
“Lai ir absolūti caurspīdīga visa ražošanas procedūra! Lai retrospektīvi var konstatēt, ja kaut kas ir noticis, lai var apzināt, kurā etapā tas noticis un kas par to atbildīgs. Kļūdas lai var atrast un pēc iespējas ātrāk novērst. Tas attiecas arī uz cilvēkiem, kas strādā rūpnīcā. Lai viņi ir izglītoti, apmācīti, atbildīgi, lai katram ir konkrētas funkcijas,” saka J.Ozoliņš. Līdz ar to zāļu kvalitāti, kā uzsvēra J.Ozoliņš, nodrošina pats ražotājs.
J.Ozoliņš pauž, ka ārpus zāļu ražotnes neviens cits nav spējīgs garantēt zāļu kvalitāti, jo nav iespējams pārbaudīt ikviena medikamenta katras sērijas visas tabletes. Nesenais skandāls ar “Askofēns P” ražotāja Baltkrievijas uzņēmuma “Belmedpreparati” tabletēm apliecinājis – viena tablete ir nevainojama, bet cita – ar piemaisījumiem.
J.Ozoliņš klāsta, ka tas bija “unikāls gadījums, ar kādu nekad līdz šim praksē nebija nācies saskarties”. Medikamentā “Askofēns P” atrasta aktīvā viela – glibenklamīds -, kuru izmanto citos preparātos, lai ārstētu 2.tipa diabētu. J.Ozoliņš saka, ka VZA nācies strādāt radoši, atsakoties no klasiskajām analīzes metodēm, lai atklātu “Askofēna P” tabletēs tādu vielu klātesamību, kādām tur vispār nevajadzētu būt.
“Izrādījās – ir situācijas, kurās mēs nevaram būt pārliecināti, ka šīs zāles ir drošas. Situācija bija unikāla arī tāpēc, ka vienas zāļu sērijas robežās bija gan kvalitatīvas, gan arī nekvalitatīvas tabletes. Tādēļ arī bija tā, ka pirmajos no vairumtirgotājiem izņemtajos zāļu paraugos neparedzētās vielas piemaisījuma nebija, bet citos – bija,” saka J.Ozoliņš. Taču viņš atzīst – ja līdz 1.maijam “Belmedpreparati” paspēs VZA pārliecināt, ka rūpnīcā ir ieviests labas ražošanas prakses standarts, tad, iespējams, šā uzņēmuma produkcija varēs palikt Latvijas tirgū. “Ja viņi mūs par to nepārliecinās, tad 1.maijā visas šīs rūpnīcas zāles no aprites tiks izņemtas. “Belmedpreparati” ražotais askofēns esot reģistrēts jau 1999.gadā, bet savu produkciju Latvijā tā tirgojusi jau padomju laikā.
J.Ozoliņš pilnīgi pievienojas Veselības ministrijas (VM) nostājai par to, ka firmai jākompensē Latvijai zaudējumi, kas radušies nekvalitatīvo zāļu pārdošanas dēļ. VM no Baltkrievijas uzņēmuma varētu piedzīt vairākus tūkstošus latu Latvijai nodarītā kaitējuma kompensācijai. Ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops stāsta, ka zaudējumi radušies, gan veidojot komisijas un pētot medikamentus, gan arī ārstējot cilvēkus, kuriem pēc askofēna lietošanās radušās veselības problēmas. Pēc “Askofēna P” lietošanas Latvijā vismaz 24 cilvēkiem radušās veselības problēmas. VM aicina iedzīvotājus medikamentu ar sērijas numuru 010104 nelietot, bet VZA uz laiku apturējusi medikamenta ievešanu Latvijā. Latvijā šogad pirmajos mēnešos izplatīti 7000 nekvalitatīvo zāļu iepakojumu.
