Pirms diviem mēnešiem Druvienas pagasta piemājas saimniecībā “Ķempji” izcēlās ugunsgrēks.
Pirms diviem mēnešiem Druvienas pagasta piemājas saimniecībā “Ķempji” izcēlās ugunsgrēks. Pilnībā nodega lopu kūts, sadega 30 cūkas, piena dzesēšanas un slaukšanas iekārta, kā arī 40 tonnas lopbarības.
“Dzirkstele” interesējās, kā pa šo laiku klājies saimniecei Skaidrītei Feldmanei.
Saimniece stāsta, ka bez pajumtes palikušajām piecām slaucamajām govīm un trīs telēm pajumti atvēlējis pensionārs Artūrs Tocups, kurš dzīvo “Dravniekos”, kas atrodas puskilometru no “Ķempjiem”. Saimniecību viņš novēlējis dēlam Artūram, arī jaunais saimnieks ir pretimnākošs nelaimē nokļuvušajiem kaimiņiem.
“Tagad katru dienu kopā ar dēlu Uldi ejam kā uz darbu. Ceļamies agri, iedzeram kafiju, apēdam kādu sviestmaizi un dodamies uz kūti, kur pavadām trīs stundas. Labi, ka kaimiņš no rītiem jau ir sasildījis ūdeni. Uz pagaidu mītni pārvedām arī vistas un četras sivēnmātes, jo laukā kļūst auksts. Cūkām mājās izvāru putru un traukos vedu to uz kaimiņmājām. Kad lopiņi pabaroti, nākam mājās, steidzam padarīt mājas darbus un pulksten četros pēcpusdienā atkal dodamies uz kūti,” stāsta S.Feldmane.
Saimniece, kura joprojām nespēj atbrīvoties no baigajām atmiņām par notikušo, priecīgi stāsta, ka no uguns izglābtās sivēnmātes sākušas atnesties. Pirmajā metienā Skaidrīte aplaimota ar 13 sivēniem.
“Visus sivēnus sev nepaturēsim. Arī no pirmā metiena pusi atdosim saimniekiem, kas mums dod sienu, jo mums diemžēl nepietiek naudas, lai par visu maksātu. Lopbarība gan pagaidām atrodas zem klajas debess, jo nav kur to novietot,” stāsta S.Feldmane.
Ir domāts arī par jaunas lopu mītnes celtniecību. To paredzēts būvēt uz nodegušās kūts mūra pamatiem, kas tāpat kā barības galdi ir labi saglabājušies.
Kūts projekts ir nodots arī sabiedriskajai apspriešanai. Pēc valsts budžeta grozījumiem, saimniecībai piešķirti 7000 latu būvniecībai.
S.Feldmanei daudz palīdz arī māsasvīrs Modris Barkāns. Viņš stāsta, ka reizē ar jaunas kūts celtniecību tikšot izbūvēta arī piena māja, kur atradīsies piena dzesēšanas iekārta.
“Diemžēl bez bankas aizdevuma iztikt nevaram, lai gan pārdevām vienu traktoru, lai tā vietā iegādātos slaukšanas iekārtu, ko līdz šim mums iznomāja kaimiņš. Kredītu vajadzēs ņemt vēl, lai pirktu celtniecības materiālus. Nepieciešamo kokmateriālu daudzumu gādāsim ar valsts mežu palīdzību. Jau ir nodastotas divas cirsmas, tagad gaidām apstiprinājumu, lai varētu sākt gādāt kokmateriālus, jo agrāk par pavasari kūts celtniecību sākt nevarēsim,” stāsta M.Barkāns.
S.Feldmane piebilst, ka arī pašiem esot piecu hektāru liela meža platība, bet celtniecībai derīgie koki jau esot savulaik izzāģēti. Saimnieci māc bažas, kā atlīdzinās kredītu, jo ar šobrīd saimniecības vienīgo ieņēmumu avotu – naudu par pārstrādei nodoto pienu – tam nepietikšot. Viņu sarūgtinājis fakts, ka piena uzpircēji laikā neesot informējuši, ka “Ķempju” piens esot nestandarta produkcija, tāpēc par to maksāts ievērojami mazāk.
“Tā ir liela atšķirība, vai par piena litru maksā 2,2 vai 12 santīmus,” piebilst saimniece. Viņa atzīst, ka pēc notikušās nelaimes vispār negribējusi domāt par kūts celtniecību, tā sakot, atmest visam ar roku, bet spēku devusi to cilvēku atsaucība, kas nelieguši palīdzību. Arī M.Barkāns piebilst, ka ne tikai Druvienas pagasta padomes priekšsēdētāja Jura Graumaņa un sekretāres Ineses Zvejnieces, kā arī Tāļa Zvejnieka palīdzība bijusi vienīgā. Ļoti daudzi cilvēki, piemēram, no Tirzas, Stradiem, Litenes, Druvienas un citiem pagastiem, piedāvājuši lopbarību. Tās kādam laikam pietikšot.
