… pret saraudātu zāli. Tā malēnietis Ojārs Vacietis teicis par veļu laiku. Veļi ir viņa “svētie, pie savām ābelēm ar lodēm pielodētie”. Tik skaudri un reizē romantiski dzejnieks runājis par šo gadalaiku dabā un dvēselē. Oktobris gulbeniešiem ir arī dzejas laiks. Tradicionāli Dzejas dienas pie mums noritējušas šajā mēnesī, jo novadniekam Jānim Porukam dzimšanas diena ir 13.oktobrī. O.Vācietim – 13.novembrī. Rudens ir mistikas pilns laiks. Līdz ar miglu, līdz ar lapu deju un čaboņu, līdz ar krāsu neprātu un sūbēšanu blakus mums nostājas aizgājušo tēli. Latviešiem galvenā diena veļu laikā ir bijusi 28.oktobris – Simjūdis jeb Sīmaņa un Jūdasa diena. Ticēja – ja šajā dienā migla līst kā aukstas asaras, tad ziema ies pēc vasaras, tas ir, kāda vasara, tāda ziema. Latviešiem svarīga bijusi veļu mielošana. Tas nozīmē nolikt trauku ar ēdienu aizgājušo godam. Mīļa, silta tradīcija. Latvieši veļu laikā piemin veļus, ciemojas atmiņās, aizlūdz, bet dzīvos negaida viesos. Tam ir cits laiks. Latvieši arī zināja, ka veļu laikā iespējams sarunāties ar aizgājušajiem, zīlēt nākotni, jautāt un saņemt atbildes. Gulbenes katoļu baznīcā šodien, 2.novembrī, ir visu ticīgo mirušo piemiņas diena. Tāpat kā katru gadu arī šogad novembrī baznīca veltī īpašas lūgšanas par visiem mūžībā aizgājušajiem. Šādi aizlūgumi notiks no 2. līdz 8. novembrim. Dievnamā ir speciāls trauks, kurā visi atnākušie var ielikt zīmītes ar to aizgājušo cilvēku vārdiem, kuri jāpiemin. Priesteris Andžejs Stoklosa aizlūgs par visiem. Protams, ir šajā veļu laikā arī bērnu un jauniešu tik iecienītais Halovīns, kuru svin naktī uz 1.novembri. Svin priecīgi, viegli un saldi. 22.novembrī luterāņi svētī mirušo piemiņas dienu un tādā veidā noslēdz savu baznīcas gadu. Atšķirībā no kapu svētkiem vai svecīšu vakara šajā mirušo piemiņas dienā novembrī parasti nenotiek nekādi rituāli, vienkārši tiek dedzinātas svecītes. Cilvēki nāk uz kapiem un to dara pēdējo reizi, pirms zemi klās ziemas sega. Rudens patiesībā ir depresīvs laiks, un glābj tikai filozofiska pieeja dzīvības un nāves tēmai, atmiņas, ticēšana, saruna ar sev tuvajiem šajā un viņā saulē. Un saruna ar Dievu, ja vien cilvēks tam tic. Mūsdienu cilvēkam ir raksturīgi šaubīties. Te tici, te ne, te atkal…
