Ar tumšām logu ailēm apkārtni uzlūko tukšas mājas, par kādreizējo saimniecības godību liecina vairs tikai pamatīgi laukakmeņu mūri un nomelnējuši šķūņi ar ielūzušiem mugurkauliem. Dažviet jau padzisuši māju vārdi, jo vairs nav ne ceļa uz mājām, ne arī saimnieku. Var ļauties tikai iztēlei, kā savulaik pa viņu stādītajām liepu un ozolu alejām svētkos sabraukuši viesi, kā, Jāņus līgojot, sadziedājies kaimiņš ar kaimiņu. Arī pie autobusu pieturām zilais norādes kvadrāts līdzinās piemineklim baltajā sniega klajumā, jo pie tā nav nevienas cilvēka kāju iemītas pēdas. Uz ceļa, ko no abām pusēm ieskauj mežs, tipina salīkusi sieviņa. Pār plecu pārmestās kuļķenes forma liecina, ka tajā ir tikai viens maizes kukulītis. Viņa tik tikko pamanāmi paceļ roku – it kā balsojot, it kā sveicienam. Kad vecīte iekārtojusies automašīnā, jo nespējam pamest viņu ceļa malā, uzzinām, ka mājās beigusies maize, tāpēc ar pagasta autobusu, kas pārvadā skolēnus, atbraukusi uz pagasta centru, lai veikalā nopirktu vienu kukulīti. Ar to pietikšot vairākām dienām, līdz sagaidīšot autoveikalu. Uz māju pusi satiksmes autobuss braukšot tikai vakarā, tāpēc viņa izlēmusi, ka vairāk nekā piecus kilometrus līdz mājām ies kājām. “Pēc dažām stundām būtu mājās, bet tagad jau pavisam ātri, ka atvedāt līdz ceļa galam,” viņa bilst, cīnoties ar izkāpšanu no mašīnas. “Gan jau pārsāpēs, pārsāpēs, gan izkāpšu.” Tomēr nepārsāp, tāpēc nākas viņai palīdzēt. Skatos, kā viņa pa šauru taciņu dodas uz māju, kurai labāk piestāvētu apzīmējums – būdiņa. Viena, sniegā, ciezdama sāpes. Visu atlikušo ceļa posmu domāju, kas šai dzīves saliektajai večiņai liek mērot lielo ceļa gabalu, jo, iespējams, viņai vieglāk būtu mitināties kādā aprūpes centrā. Varbūt tā ir apņēmība pierādīt, ka viņa vēl kaut ko spēj, varbūt ilgas pēc cilvēkiem, varbūt tas ir viņas šālaika lielākais ceļojums – uz pagasta centru, lai kaut uz dažām stundām izbēgtu no vientulības. Iespējams, tā ir sirmgalves jaunībā zvērētās mīlestības piemiņa un dzimtās mājas svētība, kas neļauj kaut ko mainīt arī tad, kad mājas slieksnim pārāk pietuvojušās vairs pašas spēkiem neuzveicamās nātres.
