Polikarps naglis: uzskata, ka dabai pretoties ir grūti.
Polikarps naglis: uzskata, ka dabai pretoties ir grūti
Kritiskākā situācija šobrīd ir Lejasciema pagasta “Ceļmalnieku” mājās, kas celtas pagājušā gadsimta sākumā, kad no tās līdz Gaujai varējis nokļūt, šķērsojot tuvējo tīrumu.
Tās saimniece Valda Baltiņa stāsta, ka esot sajūta, ka mājas stūris, kas tuvāk upes krastam, sēžas. Viņa novērojusi, kā, krītoties ūdens līmenim, nobrūk zemes gabali. Saimniece un pagasta pašvaldība mēģinājusi pakrasti nostiprināt, tomēr Gauja graužas aizvien tuvāk, un to no ēkas šķir daži metri, jo pēdējos divos gados upe tecējumu mainījusi par diviem metriem.
“Habilitētais ģeogrāfijas profesors Guntis Eberhards ieteica šeit izveidot 200 metru garu un divus metrus platu akmeņu aizsargvalni, jo tas būs lētāk nekā mainīt upes gultni,” skaidro Lejasciema pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Švika. Satraukumam ir pamats, jo apdraudēts otrās kategorijas valsts ceļš, kas ved gar “Ceļmalniekiem” un ir tuvākais no Lejasciema uz Mālmuižu.
“Cinci 1” mājas saimniekam Polikarpam Naglim Gaujas kaprīžu dēļ vajadzējis pa daļai vien sazāģēt pirti, kas atradusies uz upes krasta. Šobrīd no tās pāri palicis tikai metrs.
Lai mēģinātu glābt tuvējās saimniecības ēkas un liktu Gaujai atkāpties, vecais vīrs pakrasti jau vairākus gadus pilda ar dabas materiāliem, tomēr tas nelīdz.
“Īpaši es neuztraucos. Ja te vairs nevarēs dzīvot, pārcelšos pie dēla,” saka P.Naglis. Vēl kādai saimniecei upe aizskalojusi pushektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Lejasciema pagasta padome sadarbībā ar zinātņu doktoru, habilitēto ģeogrāfijas profesoru Gunti Eberhardu izstrādājusi pētījumu par izmaiņām, kas skārušas Gauju vairāku desmitu gadu laikā, lai saņemtu konkrētus ieteikumus, kā rīkoties, lai palīdzētu iedzīvotājiem, kuru mājas atrodas bīstamajās vietās tuvu pie upes.
“Lai mēģinātu atrisināt dabas radītās problēmas, pētījumu iesniedzām Madonas reģionālās vides pārvaldē, kas solīja sniegt atzinumus. Tālāk vērsīsimies Vides aizsardzības fondos, mēģinot apzināt iespējas saņemt finansējumu, un gatavosim konkrētu aizsardzības projektu. Līdzekļus precīzi varēs pateikt pēc projekta izstrādes, bet tie būs vairāki tūkstoši latu,” stāsta D. Švika.
Izpētes darba izmaksa ir 800 latu. Pusi summas finansēja rajona padome, otru – Lejasciema, Lizuma un Rankas pašvaldības, caur kuru teritoriju tek Gauja. D.Švika interesējies, kā aizsargā Daugavas krastus, kur, riska zona, un ar to saistītās problēmas ir ievērojami lielākas. Tur izveidots fonds un lielās spēkstacijas, kas izbūvētas uz Daugavas, divus procentus no ieņēmumiem iemaksā fondā upes krastu nostiprināšanai. “Uz Gaujas šobrīd ir piecas mazās spēkstacijas, varbūt mums ir lietderīgi izveidot kaut ko līdzīgu. Tomēr šīs būves vainot nevar, tāpēc arī līdzekļu piešķiršanai Gaujas krastu nostiprināšanai jābūt brīvprātīgai,” uzskata D.Švika.
Fakti
Gauja līkumo:
Lejasciema pagastā – 26,
Rankas pasgastā – 18,
Lizuma pagastā – 12 kilometrus.
Rajona teritorijā tās tecējums ir 56 kilometri.
