Upe tuvā un upe tālā,
neaizsniegtā.
Vārds skanīgs kā tautasdziesma.
Vilinošs kā tāls, balts mākonis zilās debesīs.
Caur aizvērtiem plakstiem redzu:
Tumša, noslēpumaina straume,
Alkšņu un vītolu puduri krastos,
Ūdensrožu sudrabs klusos līčos,
Kalmju un siena smarža pļavās…
Ir ziema, un es esmu te,
Kur Tirza steidzas uz Gauju,
Un atkal viss ir tuvu un tālu:
Tuvu, jo upi klāj ledus un sniegs.
Tomēr, Tirza, tavs skanīgais vārds
Nes ļaudīm svētīgu mieru un mūžības trauksmi…
