Saimnieki: strādājot laukos, nezaudē optimismu. Gulbenes rajona Daukstu pagasta zemnieku saimniecības “Veldres” saimnieki Anna un Jevgēnijs Boldāni otro gadu audzē upenes, jo uzskata, ka perspektīvā izdosies tās veiksmīgi realizēt.
Saimnieki: strādājot laukos, nezaudē optimismu
Gulbenes rajona Daukstu pagasta zemnieku saimniecības “Veldres” saimnieki Anna un Jevgēnijs Boldāni otro gadu audzē upenes, jo uzskata, ka perspektīvā izdosies tās veiksmīgi realizēt.
“Šodien zemniekiem laukos nav viegli, bet mēs nedomājam visu likvidēt un pāriet uz naturālo saimniecību. Esam optimisti un tāpēc ņemam kredītus, izmantojam valsts subsīdijas un domājam, ko jaunu varētu audzēt, lai gūtu peļņu,” saka
A. Boldāne, kas, pēc profesijas būdama agronome, veiksmīgi tiek galā ar grāmatvedību.
Upenes “Veldrēs” pagaidām audzē viena hektāra platībā. Perspektīvā paredzēts stādījumiem atvēlēt vēl vienu hektāru. Upenes sāk ražot trešajā gadā, tāpēc šogad no katra nelielā krūmiņa novākta pusglāze lielu, skaistu ogu. Kopumā iegūti desmit spaiņi upeņu.
Lai ar upenēm apstādītu vienu hektāru, Jelgavas rajona zemnieku saimniecības “Dimzas” stādaudzētavā pēc iepriekšēja pieteikuma par 25 santīmiem gabalā iegādāti 3350 stādi. Anna sarēķinājusi, ka stādu iegādei izlietoti vairāk nekā astoņi simti latu. Ar stādu iegādi saistītos izdevumus jau izdevies atpelnīt.
“Valsts solīja maksāt subsīdijas arī tām zemnieku saimniecībām, kas nodarbojas ar augkopību, tāpēc paklausījām Ingrīdas Sebres ieteikumam audzēt upenes. Esam iestājušies arī Augkopības asociācijā,” stāsta A.Boldāne.
Šoziem saimnieki, izmantojot asociācijas palīdzību un ieteikumus, parakstīs līgumus ar ogu pārstrādātājiem par nākamā gada ražas realizāciju, cerot, ka izdosies iegūt vismaz 1,5 tonnas upeņu.
Anna ar prieku stāsta, ka no upenājiem izdevies iegūt arī divus tūkstošus spraudeņu, kas pamazām iesakņojas hektāru lielā platībā. Tomēr šāgada valsts subsīdiju apjoma samazinājums licis sarukt saimnieku sākotnējai enerģijai. Anna neatsakās no ieceres stādījumus palielināt, bet bilst, ka pagaidām par augļu dārza izveidi nedomājot. Ražas ieguvei audzē četras komerciālas upeņu šķirnes ‘Zagadka’, ‘Titāniks’, ‘Pamjats Vavilova’ un ‘Otzebind’, kas, sasniegušas gatavību, nenobirst, lasot neizšķīst pirkstos un ir labi transportējamas. Saldāko ogu titulu saimnieki piešķīruši šķirnei ‘Pamjats Vavilova’.
Zemniece priecājas, ka upenes ātri apsakņojas, tāpēc tās salīdzina ar nezālēm. “Upenes vienlīdz labi aug mālainā un smilšainā augsnē, tikai atliek pieliekt zaru. Krūmi ir rūpīgi jākopj un jāmēslo. Izmantojām gan organiskos, gan ogulājiem paredzētos minerālmēslus,” stāsta A.Boldāne. Ogulāju rindstarpas izpļauj ar zāles pļāvēju, bet nezāļu apkarošanai, kas atrodas tuvu upenājam, izmanto “Raundapu”. Līdz šim neesot vajadzējis cīnīties ar miltrasu un citām kaitēm, tāpēc Anna domā, ka iegādātas labas šķirnes. Sākoties lielajam ogu laikam, saimnieki iecerējuši aicināt talkā ogu lasītājus skolēnus, vispirms vienojoties par maksu un naudu izmaksājot katras dienas beigās.
Zemnieku saimniecības kopējā platība ir 39,9 hektāri, no kuriem 24,2 ir nomātā platība. “Kartupeļus audzējam vienā hektārā, desmit hektāri ir ziemas rudzi, bet pārējā platība vasarāji. Ir līgums ar akciju sabiedrību “Rēzeknes dzirnavnieks” par 20 tonnām rudzu. Mums audzēt graudus ir izdevīgi, jo saimniecībā ir trīs sivēnmātes un 30 nobarojamās cūkas, kam izbarojam pašu dzirnavās maltos miltus. Realizējam cūkgaļu un arī miltus. Ja ir pašu audzēti graudi, tad audzēt cūkas ir izdevīgi,” spriež Anna un stāsta, ka pirms diviem gadiem iegādāts jauns traktors.
