Oktobra sākumā Eiropas Savienības informācijas punktu koordinatoriem Eiropas Savienības informācijas aģentūra organizēja studiju vizīti uz Beļģijas galvaspilsētu Briseli, lai iepazītos ar Eiropas Savienības institūciju darbu.
Oktobra sākumā Eiropas Savienības informācijas punktu koordinatoriem Eiropas Savienības informācijas aģentūra organizēja studiju vizīti uz Beļģijas galvaspilsētu Briseli, lai iepazītos ar Eiropas Savienības (ES) institūciju darbu, tiktos ar pārstāvjiem no Latvijas ES institūcijās un iepazītu informēšanas darbu par ES jautājumiem Beļģijā.
Gulbenes bibliotēkā līdzās informācijas punktam “Europe Direct”, kuru finansē Eiropas Komisija (EK), darbojas arī Latvijas valdības atbalstītais ES informācijas punkts.
Briselē pirmā notika tikšanās ar Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības ES vadītāju Normundu Popenu un preses sekretāri Andu Catlaku. Latvijas pārstāvniecības ES funkcijās ietilpst Latvijas pozīciju definēšana un aizstāvība ES. Latvijas interešu aizstāvība lielā mērā atkarīga no tā, cik kvalitatīvi ir sagatavotas pozīcijas ES jautājumos. N.Popens uzsvēra, ka 2 – 4 racionāli argumenti ir tie, kuros patiešām ieklausās. Pašlaik pārstāvniecības darba prioritātes ir dialogs Baltijas un Ziemeļvalstu starpā, kā arī ES – Krievijas samits. Aktualitāte Latvijai ir Šengenas līgums. Brīdī, kad Latvija pievienosies Šengenas līguma dalībvalstu saimei, uz Eiropas Savienības iekšējām robežām būs jāpārtrauc robežkontrole. Lai gan ES prezidējošā valsts Portugāle paziņojusi, ka Latvija līdz ar citām jaunajām ES dalībvalstīm Šengenai varētu pievienoties 21.decembrī, visticamāk, oficiāli sauszemes robežas tiks atvērtas ar nākamā gada 1.janvāri, bet gaisa robežas – ar 1.martu.
Tālāk devāmies uz EK, kura atrodas Berlemonā, kas noteikti ir viena no ietekmīgākajām ēkām Briselē. Arhitektūras kritiķi gan to uzskata par vienu no pasaules dārgākajām un neglītākajām celtnēm. Ēku uzcēla 1967.gadā, taču tikai 1991.
gadā atklājās, ka uzceltā ēka ir pilna ar veselībai kaitīgo azbestu, tāpēc tika veikti pamatīgi rekonstrukcijas darbi. Ēkas sakarā EK bija jārisina arī vēl citas problēmas, piemēram, vairāki desmiti EK darbinieku, kuri 1967.gadā sāka tajā strādāt, nu jau ir miruši no vēža. Viņu tuvinieki uzskata, ka šīs slimības izraisītājs bijis azbests, kas atrasts būvmateriālos, tāpēc viņi vērsušies tiesā, lai piedzītu kompensāciju par cietušo nāvi EK vainas dēļ.
Berlemonā bez citām EK institūcijām atrodas 27 EK komisāru kabineti. Katrs komisāra kabinets sastāv no 20 darbiniekiem, turklāt tie ir attiecīgās nozares speciālisti, un tie nedrīkst būt tikai vienas pilsonības, jābūt pārstāvētām vismaz trīs pilsonībām. ES enerģētikas komisāra Andra Piebalga kabineta locekle Agnija Rasa pastāstīja par kabineta darbību un funkcijām. Galvenie kabineta uzdevumi ir enerģētikas politikas jautājumi, kā arī sadarbības koordinācija starp transporta un enerģētikas direkciju. Eiropas Savienība ir otrais lielākais enerģijas patērētājs pasaulē, un šobrīd enerģijas jautājumi ir īpaši aktualizējušies. Eiropas Savienībā nepastāv vienots energopiegādes tirgus. Tas nozīmē, ja kādai valstij kāds enerģijas veids trūkst, nav noteikts, ka citām valstīm jāpalīdz. Taču šobrīd tiek strādāts pie lēmumiem, kas uzlabotu iekšējo tirgu. Tiek izstrādāts prioritāro savienojumu plāns, kas nosaka, ja vienā valstī ir enerģijas krīze, tad blakus esošās ES valstis palīdz. Pastiprināta uzmanība tiek vērsta arī Krievijas enerģijas tirgum, kur jāpanāk vienota pozīcija ES valstu starpā. Aktuāla ir arī atjaunojamās enerģijas joma, proti, saules, vēja enerģija, kā arī biodegviela. Uz jautājumu, varbūt paši kabineta darbinieki izmanto biodegvielu savās mašīnās, A.Rasa atbildēja, ka tikai vienā degvielas uzpildes stacijā Briselē viņa zinot iespēju uzpildīt biodegvielu. Šim enerģijas veidam vēl nepieciešama daudz nopietnāka pētniecība un tehnoloģiju izstrāde.
Eiropas Parlamentā (EP) bija iespēja tikties ar EP deputātu no Latvijas Rihardu Pīku un viņa palīgiem. Sagaidot nākamās EP vēlēšanas 2009.gadā, R.Pīks uzsvēra, ka Latvijai jāsaglabā deviņas mūsu valsts pārstāvju vietas. Patlaban EP Konstitucionālo lietu komitejā izskatīts regulas projekts, kurā Latvijai piešķirtas deviņas, nevis astoņas vietas, kā tas būtu pēc Nicas līguma nosacījumiem. Šobrīd Eiroparlamentā ir 785 deputāti. Nevienai valstij EP nedrīkst būt vairāk par 96 krēsliem un mazāk par 6 (šobrīd Vācijai ir 99 deputāti, bet Maltai – 5). Līdz šim deputātiem algas maksā nacionālie parlamenti, bet ar 2009.gadu tās maksās ES. Katram deputātam var būt 2 palīgi, ko apmaksā Parlaments, ja vairāk – viņu atalgojumu apmaksā pats deputāts.
ES līderi 13.decembrī Portugāles galvaspilsētā oficiāli parakstīs reformu līgumu, kas tiks dēvēts par Lisabonas līgumu. Šis līgums paredz EP lielāku ietekmi lauksaimniecības un finanšu jomā. Kā zināms, galējos lēmumus ES pieņem Eiropas Padome, Parlamentam vairāk ir rekomendējoša ietekme. Diemžēl Parlamenta deputātu spēkos nav arī tiesību mainīt ekonomiski neizdevīgo, bet pamatlīgumos iestrādāto kārtību plenārsēdes rīkot Strasbūrā, Francijā.
Pavisam Eiropas Padomē strādā apmēram 30 latvieši, vairāk mūsu tautība pārstāvēta Eiropas Komisijā, kur strādā apmēram 100 tautieši. Tā kā Eiropas Padomē pārstāvētas visas ES dalībvalstis, šeit īpaši var izjust nacionālās īpatnības, piemēram, itāļi runā ļoti daudz, tomēr klausītājiem reizēm grūtības uztvert galveno, savukārt vācieši daudz iebilst, angļi ir lieli diplomāti.
Vēl tika apmeklēta Latvijas vēstniecība Beļģijas Karalistē un Luksemburgas Lielhercogistē, kur, kā izrādās, notiek pat laulību reģistrācijas, tikāmies ar vienu no četriem Latvijas žurnālistiem, kas akreditēti Briselē – Latvijas Radio korespondenti Briselē Inu Strazdiņu, kura savu darbu Briselē raksturo kā ES norišu “tulkošanu” sabiedrībai Latvijā. Profesionāla pieredze tika gūta Eiropas Komisijas informācijas centrā, Eiropas Parlamenta informācijas centrā, kā arī Eiropas Komisijas centrālajā bibliotēkā.
Braucienu finansiāli atbalstīja ES informācijas aģentūra un Eiropas Komisija.
