Pēdējā laikā uz ceļa bieži vien var redzēt beigtus meža dzīvniekus, visbiežāk stirnas, āpšus, ūdrus, lapsas.
Pēdējā laikā uz ceļa bieži vien var redzēt beigtus meža dzīvniekus, visbiežāk stirnas, āpšus, ūdrus, lapsas. Tie, dodoties pāri ceļam, ir kļuvuši par upuri kādai automašīnai.
Kāds autovadītājs un mednieks uztraucas, ka vienas dienas laikā viņš uz ceļiem manījis trīs sabrauktus āpšus, savukārt pērn pavasarī uz Smiltenes šosejas viņam gadījies redzēt divus beigtus bebrus.
Ziemeļaustrumu virsmežniecības medību un uguns apsardzības dienesta vadītājs Laimonis Kļaviņš skaidro, ka meža dienestam informācija ir tikai par limitētiem dzīvniekiem – stirnām, aļņiem, staltbriežiem. Kopā ar ceļu policiju par to sabraukšanu tiek sastādīti akti. Savukārt par sīko meža zvēru bojāeju neviens īpaši necenšas ziņot.
“Nav tā, ka pavasarī meža zvēri vairāk migrētu un šķērsotu šosejas. Kad grib, tad arī iet pāri ceļam. To nevar prognozēt,” atzīst L.Kļaviņš.
Gulbenes rajona policijas pārvaldes Kārtības policijas biroja 3.nodaļas priekšnieks Kārlis Kārkliņš laikrakstam norāda, ka parādībai, ka zvēri dodas uz ceļa, ir sezonāls raksturs. “Zvēri sarosās ziemā, kad ceļus sāk kaisīt ar sāli, kā arī pavasarī, kad ir riesta laiks,” stāsta K.Kārkliņš.
Gulbenes rajonā vidēji mēnesī tiek reģistrēti astoņi līdz desmit gadījumi, kad ir notriekts kāds zvērs. Šoziem bija kāds traģisks gadījums, kurā pēc sadursmes ar alni bojā gāja kāds autovadītājs.
“Citu mēnesi, protams, šādu ceļu satiksmes negadījumu ir mazāk, turklāt ne jau par visiem gadījumiem arī tiek ziņots. Šoferi lielākoties ziņo, ja ir iespējams dabūt apdrošināšanas prēmiju. Citkārt šie sabrauktie zvēri gan paliek uz ceļa vai arī vienkārši tiek paņemti līdzi. Taču medību noteikumi paredz, ka ikvienam, kurš ir atradis vai arī pats sabraucis meža zvēru, būtu par to jāziņo Valsts meža dienestam,” saka ceļu policijas priekšnieks.
Rajonā ir vairākas vietas, kur uz ceļa ir izliktas ceļa zīmes, kas brīdina par meža dzīvnieku iespējamo iznākšanu uz ceļa. “Šādas zīmes tiek izliktas izteiktākās vietās, kur ir dzīvnieku takas, taču dzīvniekam var ienākt prātā jebkas, viņš skrien tur, kur grib. Autovadītāji, redzot zvēru ceļa malā, parasti griež stūri uz pretējo pusi, zvērs, protams, steidzas pāri ceļam un abi satiekas, ir jādara pretēji – jābrauc it kā virsū dzīvniekam, tad viņš muks. Arī redzot, piemēram, ka ceļam tuvojas stirnu bars, ir jābremzē, bet citi brauc vien, tā arī šie negadījumi rodas,” norāda K.Kārkliņš.
