Jautājums, minējums un pārdomas. Jā, uz kurieni gan aizsteidzies mūžs? Todien Lizumā bija salidojums. “Mani sirmulīši,” kā pēc svētku vēstulē skolotājai Ķerzumai mīļi raksta lizumniešiem tik labi pazīstamā Ilze Indrāne.
Jautājums, minējums un pārdomas. Jā, uz kurieni gan aizsteidzies mūžs?
Todien Lizumā bija salidojums. “Mani sirmulīši,” kā pēc svētku vēstulē skolotājai Ķerzumai mīļi raksta lizumniešiem tik labi pazīstamā Ilze Indrāne. Mani jo tikai retais nebūs bijis kopā ar rakstnieci kādā viņas agrākā vai vēlākā garadarbā – grāmatā. Mani, jo kas ir dzimis audzinātājs, tāds viņš būs līdz savai putnu stundai.
Lizuma pagastā godināja bagātus mūžus. Dižjubilārus. Tāds kurzemniecisks nosaukums tagad dots cilvēkiem, kam ir 70., 75., 80., 85. un līdzīgas gadskārtas. Sudrabotas galvas, vaigā rūpju rievas, pirkstos darba gados sieti mezgli, bet sirdis tik satrauktas, kā jaunībā uz pirmo tikšanos ejot, un acīs mirdzums, kas ar zvaigznēm sacensties spētu.
Mūzikai skanot, Lizuma pagasta dzimtsarakstu pārzine Inta Dārzniece diženos ieveda kultūras nama lielajā zālē. Tur sagaida jubilāra tuvinieki, draugi un kaimiņi.
Katram jubilāram īpaši piemērota dziesma, ko dzied Lizuma vecāko dāmu ansamblis. Katram jubilāram īpaši izmeklētas dzejas rindas. Apsveikums un puķu pušķis, kurā ziedi un krāsas visām aizvadītā mūža vasarām. Kautrīgs pūpolzars, plaukstošs ievas zariņš, zaļš grīšļa stiebrs, pusplaukusi roze un cēla lilija – tās visas raibo mūža gadu liecinieces. Ka gadi, kas sākušies ar cīruļu dziesmām, nav bijuši velti, apliecina draugu un mazbērnu ziedu veltījums.
Sirds pateicībā plūst kā strauts. Par dziesmu, ko visiem un arī sev dāvināja dižjubilāre Aina Matveja un saliedētais ansamblis. Par muzikālo pavadījumu Anitai Ledainei. Intai par izmeklēto gādību un aprūpi. Par Lizuma pagasta valdes dāsnumu, cienastu gādājot. Par kultūras nama labo gariņu, kas vienmēr zina visām lietām atrast pareizo vietu. Par jaukiem kaimiņiem no Lejasciema, kuri mūzikas valodā sirmos jubilārus spēja izprovocēt uz deju. Par pacietību un izturību šoferiem Aināram Dambrovskim un Uģim Aigaram. Tos jubilārus, kuri nejutās diezgan spēcīgi kopgodināšanai, pagasta dzimtsarakstu pārzine apciemoja dzīvesvietā. Lizuma pagastā šādi gadu godi tagad būšot divas reizes gadā – pavasarī un rudenī.
