Kamēr nav bijušas salnas, mežos ir gan vasaras, gan rudens sēnes. “Dzirksteles” aptaujātie sēņotāji stāsta, ka šogad mežos ir, ko lasīt.
Kamēr nav bijušas salnas, mežos ir gan vasaras, gan rudens sēnes. “Dzirksteles” aptaujātie sēņotāji stāsta, ka šogad mežos ir, ko lasīt. Daba dāvājusi daudz baraviku, beku un bērzlapju. Interesanti, ka šogad vairāk tārpainas ir sēņu cepurītes, bet kātiņi ir veseli.
Sēņotāji stāsta, ka sēnes šogad aug arī netradicionālās vietās. Piemēram, gailenes daudzviet aug nevis klajās, saulainās vietās, bet gan biezos mežos, zem eglēm. Daži sēņotāji lepni iet garām čigānietēm, kas pēc izskata atgādina šampinjonus vai indīgas sēnes. Šogad gan šo sēņu mežos nav pārāk daudz. Čigānietes garšo lieliski. Tās var necept un nevārīt, bet uzreiz likt uz maizes, apsālīt, apbērt ar pipariem un ēst gaļas vietā. Sēne turklāt ir viegli tīrāma. Jānoņem tikai plēves kleitiņa, kas ir pie kāta. Čigānietes vajag tikai noskalot ūdenī, lai nomazgājas zeme un sūnas.
Mēdz teikt, ka sēņu pasaule ir īpaša un neizpētāma. Sēne izaug 1 līdz 2 centimetrus diennaktī, sēņu dzīve ilgst 10 līdz 11 dienas. Sēņu ēdieni ir divreiz kalorijām bagātāki nekā vistu olas. Baravikās ir konstatētas vielas, kas stimulē visus organisma dzīvības procesus. To izmanto, ārstējot stenokardiju un sirds nepietiekamību.
