Novadā notiek ikgadējo Dzejas dienu pasākumi
Pie Gulbenes novada bibliotēkas pagājušās piektdienas pievakarē skanēja vārdi ar pīlādža smaržu un garšu, skandētajā dzejā jautās aizejošās vasaras siltais smaids un rudens atnākšanas sveiciens. Dzeju lasīja gan dzejnieki iesācēji, gan jau pieredzējuši literāti, labprāt daloties savās dzejiskajās pārdomās ar klausītājiem.
Septembris ir mēnesis, kas par savu pavadoni izvēlas dzeju. Kāpēc šoreiz pīlādži? Pasākuma rīkotāja Iveta Krūmiņa uzskata, ka tā ir robeža starp vasaru un rudeni. “Negribas teikt – skumji, tāpēc atceros savu miniatūru par oranžo. “Ak, neņem galvā! – sauca draiski oranžā”. Arī ar šo Dzejas dienu, kurā skanēja vārdi ar pīlādžu smaržu, gribas teikt: “Nesaki – rudens, vēl zied! Dienas kā saulgriezes zied!” Dzeja pievelk – tāds ir šo Dzejas dienu moto. Gribētos, lai arī gulbeniešus dzeja pievelk. Lai ieinteresē savu novadnieku veikums un sniegums! Lai dzejas garainis virs Gulbenes paceļas augstu!” vēlēja I.Krūmiņa, aicinot Dzejas dienu pasākuma apmeklētājus piedalīties zibakcijā un trīs minūtes visiem klusībā lasīt dzeju no līdzpaņemtā dzejas krājuma, jo, izrādās, ka dzeju var lasīt ne tikai mājās, sēžot krēslā, bet arī guļot pļavā, braucot ar divriteni, stumjot bērnu ratiņus, guļot vannā vai sēžot zem pīlādža zariem.
Gulbeniete Ināra Lesiņa atklāj, ka esot prozas cienītāja, tomēr dažkārt lasot arī dzeju. “Īpaši lasu Omāra Haijama darbus. Tie man patīk jau kopš jaunības un joprojām kaut kas saista viņa pasaules uztverē,” stāsta I.Lesiņa, kura, lai piedalītos dzejas lasīšanas zibakcijā, šoreiz gan bija izvēlējusies jaungulbenietes Intas Aizkalnietes dzejas krājumu “Visas zvaigznes manas pašas”.
Latviešu valodas un literatūras skolotāja Zigrīda Širaka novērojusi, ka skolēnu attieksme pret dzeju ir dažāda. To vairāk lasot vidusskolas vecuma jaunieši. “Tad, kad krājumā tika izdota dziedātāju Mārtiņa Freimaņa un Igo dzeja, jauniešu lokā tā bija ārkārtīgi iecienīta. Jaunieši bieži vien atrod un iesaka izlasīt tāda autora dzeju, ko droši vien mēs nebūtu lasījuši,” saka Z.Širaka. Viņa zibakcijai bija izvēlējusies Imanta Ziedoņa nelielo dzejas krājumu “Es ieeju sevī”. “Tas nav mans mīļākais dzejas krājums, bet ļoti sen nebiju to pārlasījusi. Dzeju mājās lasu tajos brīžos, kad iekšēji jūtu nepieciešamību pēc tās. Iededzu sveci un lasu. Pati gan neesmu mēģinājusi rakstīt dzejoļus. Savulaik kaut ko esmu darījusi prozā,” smejas Zigrīda.
Mākslas pedagoģe Rudīte Liepiņa domā, ka rudeni katrs cilvēks izjūt citādāk. “Mans rudens ir krāsains un garšīgs. Tajā dominē koši sarkanie toņi, dzeltenie, oranžie un nedaudz arī brūnie toņi. Rudens nostalģija izpaužas ne tikai cilvēku sajūtās, bet arī mākslā, ir vajadzīgs arī kāds pelēcīgāks tonis kopējam līdzsvaram. Es neesmu dzejniece, tāpēc rudenī dzeju nelasu un nerakstu. Dzejniece esmu dvēselē,” saka Rudīte, kura pasākuma laikā vadīja mākslas plenēru, aicinot visus piedalīties kopīgas gleznas veidošanā. Tā patiesi izdevās skaista!
Vītola izdevniecības redaktore Ilona Vītola, caur kuras rokām izgājuši ļoti daudzi dzejnieku darbi, salīdzina, ka ir ļoti dažāda līmeņa, stila, satura un vecuma dzejas autori. “Kopumā raugoties, Gulbenes novadam nav jākaunas par literātu sniegumu. Mēs esam pat unikāli ar to, ka novadā ir ārkārtīgi daudz cilvēku, kuri raksta dzeju un prozu. Vītola izdevniecība sadarbojas arī ar citiem autoriem, piemēram, Balvu un Alūksnes novadā. Tur viņu ir salīdzinoši daudz mazāk. Uzskatu, ka ir jāpriecājas par katru, kurš raksta, jo tā dzirksts, kas izšķiļas, varbūt vēlāk ar laiku pilnveidojas. Rakstošais cilvēks rada prieku ne tikai pats sev, bet arī savai ģimenei un apkārtējiem.” I.Vītola ar interesi ieklausās arī gados jaunu literātu dzīves vērojumos un salīdzinājumos. “Viņi ir ļoti interesanti, jo jaunieši uz pasauli raugās citādāk,” uzskata I.Vītola. Ka tas tā ir, spilgti pierādīja dzejnieki, kuri cits pēc cita kāpa uz bibliotēkas kāpnēm, lai savu pasaules redzējumu atklātu dzejā.
To, ka dzeja pievelk, apliecināja pasākuma ciemiņa dzejnieka Guntara Godiņa trāpīgās dzejas vārsmas. Jau 18 gadus viņš kopā ar ģimeni vasaras pavada mūsu novadā netālu no Ūdrupes. Viņa pūrā ir ne tikai paša dzeja, bet arī atdzejojumi no angļu, igauņu, somu, franču, itāļu, baltkrievu, krievu, taju un citām valodām. G.Godiņš uzskatāms par igauņu un somu dzejas popularizētāju Latvijā. Savulaik daudzus viņa dzejoļus cenzūra aizliegusi publicēt. Dzejnieka pūrā ir 50 dzejas krājumi. Astoņus gadus kopā ar somu dzejniekiem G.Godiņš veidojis izstādi “Dzejas brauciens”, kas šonedēļ tiks atklāta Gaismas pilī Rīgā. “Dzejnieka zobens ir vārdi. G.Godiņš ar šo zobenu pāršķeļ miglu, iedod mums patīkamo ironiju un apskaidro prātu. Neformāli mēs viņu jau uzskatām par savējo,” saka Gulbenes novada domes vecākā konsultante Edīte Siļķēna.
