Rīt svinēsim Latvijas 99. dzimšanas dienu. Cienījams vecums cilvēka dzīvē. Bet valsts? Tās pastāvēšanu nevar pielīdzināt vienam mūžam, tomēr valstij veselība tāpat kā cilvēkam ir pati svarīgākā, jo tikai tad tā ir stipra. Negribu uzņemties ārsta pienākumu noteikt diagnozi un izrakstīt zāles, bet ikviens varētu minēt daudzas vainas un vainītes, kas kavē, metot sprunguļus attīstības ceļā. Visas veselības problēmas sākas galvā. Lai dzīvotu labi, vajadzīga stipra pašapziņa. Savulaik Knuts Skujenieks uzsvēra – arī viens cilvēks ir Latvija. Varam nosaukt daudz fantastisku, apbrīnojamu cilvēku, ar kuriem lepojamies. Bet arī ikdienā vajag vairāk labu domu un vārdu, kas spēcina. Gara spēka nozīmi apliecina ne tikai varoņeposs par Lāčplēsi, vēl vairāk tas palīdz pastāvēt kritiskos brīžos. Ar to Brīvības cīņu dalībnieki guva uzvaru pār spēcīgo Bermonta armiju. Politiski represēto likteņi apliecināja viņu gara spēku, tāpat valsts neatkarības aizstāvji barikādēs, kad ik brīdi varēja gaidīt omoniešu uzbrukumu. Pāriet jebkura vēlme gausties par sīkām ķibelēm, apbrīnojot divus latviešus, kuri airu laivā šķērsoja Atlantijas okeānu. Atliek iztēloties, kā 142 dienas sāļajā viļņu un vēju stihijā viņi pārvarēja fiziskas ciešanas (nepārejoši augoņi un lauztas ribas), jo spēku deva dvēseli ielīksmojoši saulrieti un zvaigžņotais debesjums. Viņi apliecināja, kā gandrīz neiespējamais kļūst par iespējamu. “Darbs nebūs viegls, bet mani stiprina apziņa par Latvijas tautas spēku, izturību un ciešu apņemšanos novest iesākto līdz galam. Tagad, kad esam brīvi un vairs negaidām no augšas vai ārienes pabalstu un palīdzību, paši veidosim savu dzīvi,” 1918.gadā teica pirmais Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Tā varētu teikt arī tagad. Valsts – tie esam mēs: gudri, godīgi, veiksmīgi un laimīgi. Manuprāt, ar tādu domu vajadzētu svinēt šos svētkus. Un nav svarīgi, vai dodamies uz kādu pasākumu, gatavojam svētku vakariņas vai sēžam klusumā, vērojot sveces liesmu. Klusumā var labāk saklausīt, kā skan atmiņu stīgas, ko ietrīso Čaka mūžības skarto soļu ritms. Paceļot šampanieša glāzi, vēlēsim: “Uz tavu veselību, Latvija!”
