Nedēļas nogalē kūlas dedzinātāji cītīgi uzdarbojušies tieši pilsētā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste stāsta, ka, piemēram, sestdienas 14.marta, vakarā ugunsdzēsēji saņēma divus izsaukumus vienu pēc otra un steidza kūlu dzēst O.Kalpaka ielā, kur tā dega 200 kvadrātmetru platībā, kā arī Viestura ielā, kur kūla dega 100 kvadrātmetru platībā.
Arī svētdien cits pēc cita izsaukumi uz kūlas ugunsgrēkiem saņemti vakarā. Kūla dega Miera ielā 900 kvadrātmetru platībā, Nākotnes ielā – 100 un 150 kvadrātmetru platībā, Upes ielā kūla dzēsta 75 kvadrātmetru platībā, kā arī Daukstu pagastā – 30 kvadrātmetru platībā.
Savukārt naktī uz pirmdienu kūla dega Upes ielā 100 kvadrātmetru platībā un O.Kalpaka ielā – 110 kvadrātmetru platībā.
Dienests atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām. V.Gribuste stāsta, ka kūlas ugunsgrēku skaits, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, tad ātri izaug jaunā zāle un līdz ar to kūlas ugunsgrēku sezona nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst aizvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug un kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi autobraucēji, kuri, braucot pa ceļu, izmet pa logu nenodzēstus cigarešu izsmēķus, kas aizdedzina sauso zāli.
