Tad, kad padomju laikos ieveda latvāņu sēklas, neviens neiedomājās, ka tūkstošgades mijā daudziem nāksies lauzīt galvas par to, kā tikt vaļā no šiem indīgajiem un bīstamajiem augiem.
Tad, kad padomju laikos sešdesmitajos gados kolhozu un sovhozu progresīvākie vadītāji no Krievijas kā lielu atklājumu un brīnumu ieveda latvāņu sēklas, neviens no viņiem neiedomājās, ka tūkstošgades mijā daudziem nāksies lauzīt galvas par to, kā tikt vaļā no šiem indīgajiem un bīstamajiem augiem. Toreiz lopkopēji priecājās, ka ganāmpulkam kļūs daudzveidīgāka ēdienkarte, savukārt biškopji medus vācēju ganībās to ievazāja kā labu nektāraugu. Piebilstams, ka vienīgi floristi to ziemā veiksmīgi izmanto sauso ziedu sakārtojumos.
Nu esam nonākuši strupceļā. Šie milzeņi Latvijas laukos aug un vairojas ar katru gadu vairāk. Pirms gadiem pieciem cīņā pret šiem monstriem tika iesaistītas visas Latvijas pašvaldības, lai kopīgi izveidotu karti par vietām, kur to ir visvairāk. Šajā kampaņā tika iesaistīti arī rajonu laikraksti. Bet ar to arī viss beidzās.
Arvien vairāk kļūst latvāņu upuru. Valsts apdegumu centra vadītāja Monika Savicka BNS informējusi, ka šogad centrā ar smagiem no latvāņiem gūtiem apdegumiem nogādāti seši cilvēki. Šobrīd ārstējot vīrieti, kam ir 35 procenti ķermeņa apdegumu, un sievieti ar sejas un roku apdegumiem. Abi esot smagā stāvoklī. Statistika liecina, ka vidēji gadā latvāņu apdegumus gūst 10 līdz 20 cilvēki.
Šobrīd latvāņu problēma ir uzliesmojusi no jauna. Zemkopības ministrija rīko jaunu kampaņu – organizē konkursu par efektīvāko cīņas metodi pret latvāņiem. Izrādās, ka, lai to likvidētu, nepietiek tikai ar cītīgu pļaušanu, esot nepieciešama augsnes apstrāde un dziļaršana, ko var veikt tikai neapstrādātajos laukos, bet ne ceļmalās, kur šo augu ir īpaši daudz. Speciālisti pieļauj, ka latvāņus varētu iznīdēt ar ķimikālijām.
Tātad, kamēr ministriju un departamentu kabinetos lemj un domā, kā apturēt latvāņu uzbrukumu Latvijas laukiem, vispirms no latvāņiem pasargāsim paši sevi.
