Apskausts un apbrīnots gulbenietis Oļegs Mednis turpina pārsteigt ar drosmīgām biznesa idejām.
Apskausts un apbrīnots gulbenietis Oļegs Mednis turpina pārsteigt ar drosmīgām biznesa idejām. Domāšanas vērienā viņu mēdz salīdzināt ar citu Gulbenē pazīstamu personību, uzņēmēju Jāni Troici, kas nu jau viņsaulē. O.Mednis atzīst, ka reizēm viņu uztrauc, kaut varētu mācīties no savām un citu kļūdām.
Tomēr uzņēmējs uzskata, ka biznesā bez riska nav iespējama attīstība. Vienlaikus svarīgi, lai idejas būtu saprātīgas un realizējamas.
Atkal esat nācis klajā ar jaunām idejām, projektiem, atkal esat ļaužu valodās!
Es pārstāvu uzņēmējus jeb apmēram 1,8 procentu Latvijas iedzīvotāju. Tie ir cilvēki, kas uztur valsti, kas maksā nodokļus. Vai vismaz daļai gulbeniešu nevajadzētu piepalīdzēt mums, uzņēmējiem, kas veido valsts budžetu?! Uzņēmēji ir darba organizatori, ekonomiskās dzīves uzturētāji. Skolotāji, pensionāri, bērni ir tie, kurus uzņēmēji, maksājot nodokļus, atbalsta. Jūtams, ka iedzīvotāju attieksme pret uzņēmējiem mainās, taču lēni. Gribētos vairāk sapratnes, vairāk pozitīvo emociju savstarpējās attiecībās. Mans bizness ir sabiedrisks. Esmu Gulbenē lielākais nekustamā īpašuma nodokļa maksātājs. Bet tas nenozīmē, ka šim īpašumam apkārt ir žogs. Viss mans nekustamais īpašums ir publisks, nav neviena ierobežota kvadrātmetra.
Cik kvadrātmetru nekustamā īpašuma Gulbenē jums pieder?
Man pieder jau vairāk nekā hektārs zemes un ēkas. Par to maksātais nodoklis ieplūst Gulbenes pilsētas domes budžetā. Vēlētos, lai 90 procenti iedzīvotāju manu biznesu atzītu par derīgu un tīkamu. Es nekad necelšu rūpnīcas, jo man nav nepieciešamās izglītības. Mans bizness ir nekustamie īpašumi.
Cik gadus uz priekšu jūs plānojat biznesu?
Ir plānoti un ir neplānoti pasākumi. Divu veikalu ēku iegāde Skolas ielā bija neplānota. Varbūt šim vilinājumam ļāvos tāpēc, ka aptuveni 20 gadus pats esmu bijis Skolas ielas iedzīvotājs, mācījos Gulbenē no 1.klases šobrīdējā ģimnāzijas ēkā. Ar šo mikrorajonu saistās noteikta mana dzīves daļa.
Valsts institūcijas, organizācijas, iedzīvotāji, kas iesnieguši zemes gabala Skolas ielā 7 detaļplānojuma izstrādes nosacījumus un ierosinājumus, nevērtē vidi kopumā. Bet Skolas iela būtu jāpilnveido kontekstā – no O.Kalpaka ielas līdz Blaumaņa ielai. Jāredz vīzija, kāda šī iela varētu būt nākotnē.
Noteikti būs iebilde, ka Gulbene ir zaļo parku pilsēta. Jūs gribat šo stereotipu lauzt?
Tepat viss parks ir zaļš. Pilsētai ir jābūt funkcionālai, mēs dzīvojam 21.gadsmitā. Jāsāk domāt par cilvēkiem. Gulbenē zaļā zona aizņem 62 procentus. Tur ir jāaug ozoliem! Tie ir meži, krūmi, parki. 38 procenti zemes atrodas zem ēkām, pagalmos un veido ceļus. Tātad mēs, Gulbenes iedzīvotāji, izmantojam tikai 38 procentus pilsētas zemes. Mēs nevaram runāt par to, ka neesam zaļi. Mēs drīzāk varam runāt par to, ka pilsēta nav apzaļumota. Pilsētā ir jābūt mūsdienīgiem apzaļumojumiem – kokiem, krūmiem, zālājiem, kas selekcionēti tieši pilsētvidei. Pilsētā cīnāmies ar meža atliekām, ko uzskatām par apzaļumojumu. Tas ir aplams priekšstats.
Daudzi uzskata, ka bagāts cilvēks var neko nedarīt – nauda tāpat nāk. Vai tā ir?
Droši vien, ka ir bagāti cilvēki, kas tā māk dzīvot un nedēļām ilgi neko nedara. Tomēr… kāpēc Latvijā ir tikai 1,8 procenti vidējo un lielo uzņēmēju, bet citās attīstītajās pasaules valstīs ir tikai pieci līdz seši procenti? Tāpēc, ka vairums cilvēku izvairās no lielas atbildības sloga. Ja vēlas astoņu stundu darbdienu, garantētu algu, tad cilvēks izvēlas dzīvot noteiktos rāmjos. Uzņēmējdarbībā rāmju nav, bet atbildība pilnībā jāuzņemas pašam. 12 gadus es nesu šo slogu, tā ir smaga nasta. Bieži sev jautāju, kāpēc man tas ir vajadzīgs.
Man autoritāte ir ulmaņlaiku Gulbenes fotogrāfs Oskars Zanders. Viņa unikālā māja Rīgas ielā bija saglabājusies arī padomju gados. Es bieži apbrīnoju šo ēku, jo cilvēks sen jau bija viņsaulē, bet viņa māja dzīvoja. Žēl, ka pavisam nesen tās savdabīgo arhitektūru pārveidojis jaunais mājas saimnieks. Es gribētu līdzināties šim fotogrāfam, kas dzīvo iedzīvotāju atmiņā arī tad, kad viņa paša sen vairs nav. Gribētos, lai Gulbenē mani atcerētos vēl vismaz piecus gadus pēc tam, kad manis vairs nebūs. Biznesmeņu mūžs vidēji ir par desmit gadiem īsāks nekā citiem cilvēkiem. Atvaļinājumā neesmu bijis jau 12 gadus, tāpat mana sieva. Neesam bijuši izbraukumos. Atbildība ir pārāk liela. Ir vajadzīga otrā elpa, bet to var iegūt, tikai ejot uz priekšu.
Zinu, ka esat pateicis “nē” alkoholam.
Jā, jau deviņus gadus, šajā ziņā problēmu nav. Biju nonācis līdz tam, ka alkohola lietošana kļuva pilnīgi nesavienojama ar darbu. Tagad atbilstošā situācijā varu izdzert glāzīti vai divas, bet arī tas ir lieki. Vienīgā mana atpūta ir pirts. Pēc būtības esmu slinks, man patīk būt mājās. Un vēl man patīk darboties un redzēt savas darbošanās augļus, neņemot vērā, vai par mani runā sliktu vai labu. Gulbenē uzņēmēji bija vieni no pirmajiem Latvijā, kas par saviem līdzekļiem pilsētai uzdāvināja stacionāro pulksteni. Tas gandarī!
Jums bijuši arī dramatiski pārdzīvojumi, saskaroties ar krimināliem elementiem, reketieriem.
Bija laiks, kad divas bruņotas reketieru bandas Rīgā mani gribēja pārvilkt katra savā pusē, bet es mānījos, lai nevienam nemaksātu. Nu tas ir pāri. Ir bijuši arī citi pārdzīvojumi.
Daudzi domā, ka esat bagāts. Ja nav noslēpums, cik jums šobrīd makā ir naudas?
Tikko nāku no bankas. Man ir parāds – bankai nesamaksāti 18 000 lati par ēkas Skolas ielā 1c iegādi. Ģimenes uzņēmumā paši algas nesaņemam. Naudas ir tik, cik vajag pārtikai, bet apēst varam vienīgi tik, cik varam. Vēderi mums ir tādi paši kā citiem iedzīvotājiem. Iepērkamies tajos pašos veikalos. Es personīgi izvēlos ērtu apģērbu, cena nav noteicošā. Treniņtērps man ir visērtākais apģērbs. Ģimenes spiediena dēļ esmu sācis valkāt uzvalku, taču no kaklasaites izvairos, tā mani žņaudz. Nauda nav mans dzīves stimuls. Stimuls ir azarts, projekti, kas augļus nesīs ātrākais pēc gadiem desmit. Mērķis? Varbūt nopelnīt sev pienācīgu pensiju.
Parunāsim par projektiem. Tātad būs jauns lielveikals Skolas ielā?
Ar šo vārdu – lielveikals – ir sākusies visa “putra”. Gulbenes pilsētas domes sēdē, kurā lēma par detaļplānojuma izstrādi Skolas ielā, kur iecerēts paplašināt veikala ēku, izskanēja vārds “lielveikals”, kaut gan es tādu terminu nelietoju. Šis vārds uztrauc iedzīvotājus. Veikals Skolas ielā tāds nekad nebūs. Tas būs iekškvartāla veikals šā mikrorajona iedzīvotāju ikdienas vajadzību apmierināšanai. Savukārt Nākotnes ielas iedzīvotāji te iegriezīsies pa ceļam. Tas būs vismazākais veikals, kāds šodien iespējams, lai vienlaikus to varētu uzskatīt par mūsdienīgu tirdzniecības vietu. Tas iekļausies vidē kā “ceturtais elements” starp sporta skolu, ģimnāziju, dzīvojamo māju. Tātad veikalam jābūt ķieģeļu ēkai vai jāatbilst sporta halles dizainam, drīzāk ir iespējams otrais variants. Šo ēku esmu nopircis par 70 000 latiem, bet investīcijas, kas tur jāiegulda, ir vismaz 150 000 latu. Tas ir lētākais variants.
Neesmu atmetis arī ideju par “RIMI” lielveikalu aiz akciju sabiedrības “Hansabanka” Gulbenes filiāles ēkas. Tur būs kinoteātris un citas izklaides iespējas.
Skolas ielā arvien aktuāla ir bērnu drošība, jo te ir divas vispārizglītojošās skolas, kā arī sporta skola.
Skolas iela ir noslēgta no abām pusē. Tas nav risinājums bērnu drošībai, jo automašīnas šajā ielā vienalga brauc. Vai risinājums ir ielu slēgšana? Tā jau var noslēgt visu pilsētu! Tā būtu iedzīvotāju kustības nepamatota ierobežošana, tas nozīmē cilvēktiesību pārkāpšanu. Skolas ielas kvartālā dzīvo gandrīz 600 ģimenes. Šobrīd tām ir apgrūtināta piekļuve savam īpašumam – dzīvokļiem.
Bērnu drošībai jāveido priekšnoteikumi, paredzot autosatiksmi Skolas ielā. Tas nozīmē veidot gājēju pārejas ar labi iezīmētām “zebrām” un spilgtām ceļa zīmēm. Izejot uz Blaumaņa un uz Kalpaka ielu, vajadzētu būt luksoforiem.
Iedzīvotāji uztraukti, ka veikala darbības atjaunošana Skolas ielā varētu veicināt šā mikrorajona piegružošanu ar sadzīves atkritumiem.
Pie veikala ēkas Skolas ielā tagad ir ideāla kārtība, tāda tā būs arī turpmāk. Skolas ielā veikala ēkas atkritumu konteineri neradīs problēmas tuvējās daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem. Tie atradīsies pie veikala sienas.
… bet vajag arī ozolus un zaļu zāli daudzīvokļu mājas pagalmā Skolas ielā 5/7!
Ja vajag veikalu, tas šādā formā vairs nevar pastāvēt. Ēka ir celta pirms 30 gadiem. Tas ir jāsaprot, ka 21.gadsimtā šis mazais veikals nevar veikt paredzētās funkcijas. Un tikai tāpēc, ka pircēji uz tādu neies. Tāds veikals nebūs konkurētspējīgs. Tas nespēs piedāvāt to, ko pircēji vēlas. Lai piedāvātu to, ko pircēji vēlas, ēka ir jāpaplašina.
Par ozoliem… Kad zīmēsim plānus, skatīsimies, vai šie koki iekļaujas vidē. Varbūt tos saglabāsim kā dekoratīvu elementu. Tomēr es gribētu dzirdēt to iedzīvotāju domas, kuriem, iespējams, šie koki aizēno sauli. Pie veikala “T-Market” Rīgas ielā mēs ozolus atstājām. Šie koki mokās iespiesti asfaltsegumā. Skolas ielā šo divu augošo ozolu vietā varētu būt dzīvojamās mājas iedzīvotāju transporta izbrauktuve, likvidējot esošo strupceļu vai stāvlaukums. Varbūt ozoli jāatstāj, jo vidi padarīs dzīvāku, bet varbūt aizsegs ainavu?
Kur rotaļāsies bērni?
Esmu gatavs kompensēt Skolas ielas 5/7 nama bērniem rotaļu laukuma trūkumu, to izveidojot mājas otrā dienvidu pusē. Tas būs viens no piedāvājumiem.
Gribu saprast: vajag veikalu Skolas ielā 1c vai ne. Ja iedzīvotāji saka, ka nevajag veikalu, tad…
***
Vizītkarte:
– Vārds, uzvārds: Oļegs Mednis.
– Vecums: 50 gadu.
– Dzimšanas vieta: Skrunda, gulbenietis kopš 1959.gada.
– Izglītība: vidējā speciālā, celtnieks.
