Gulbenes rajona uzņēmējs Ivars Pušpurs vēlas tiesāties ar valsti, jo uzskata, ka valsts viņam ir atsavinājusi privātīpašumu, izveidojot dabas liegumu privātā mežā un neparedzot par to nekādu kompensāciju.
Gulbenes rajona uzņēmējs Ivars Pušpurs vēlas tiesāties ar valsti, jo uzskata, ka valsts viņam ir atsavinājusi privātīpašumu, izveidojot dabas liegumu privātā mežā un neparedzot par to nekādu kompensāciju. Uzņēmējs šobrīd nevēlas arī kompensāciju, kas, viņaprāt, būtu par mazu, bet gan savam mežam līdzvērtīgu platību, ko valsts ierādītu citā vietā.
Stradu pagasta zemnieku saimniecības “Mežsētas” un šogad izveidotā briežu dārza saimnieks I.Pušpurs laikrakstam apstiprina, ka tiesāties ar valsti viņam ieteicis ekonomikas ministrs Juris Lujāns šovasar Gulbenes uzņēmējdienās, publiski tiekoties ar rajona uzņēmējiem.
Runa nav par kompensāciju
“Neradot valstī precedentu, viss turpināsies klusi un mierīgi. Pašlaik konsultējos ar advokātiem un gatavojos iesniegt prasības pieteikumu Satversmes tiesā. Vides ministrijā man apgalvo, ka likums nav pārkāpts, bet es uzskatu, ka Satversme neparedz privātīpašuma atsavināšanu, kas faktiski ir notikusi. Nav runa par naudu, bet par to, lai es varētu turpināt strādāt laukos un nodrošināt darbu cilvēkiem,” saka I.Pušpurs.
Viņš klāsta, ka visbēdīgākais šajā situācijā ir tas, ka valsts neinformē zemju īpašniekus, tikai realizē pret viņiem “savas iegribas, atstājot cilvēkus neziņā, kad un ko viņi saņems pretī”. “Ir varbūtība, solījumi, bet nav konkrētas informācijas. Bet mums, lauciniekiem, ir jādzīvo ikdienā, kas nav sevišķi spīdoša,” saka viņš.
Apdraud biznesa attīstību
Viņam piederošajos 180 hektāros zemes šobrīd nav iespējams veikt saimniecisko darbību. Līdz ar to apdraudēta ir privātās kokzāģētavas darbība. Turklāt savā īpašumā I.Pušpurs bija sācis veidot briežu dārzu, vēl nezinādams, ka viņa zeme tiks iekļauta dabas liegumā. Šobrīd briežu dārzā mitinās 70 staltbrieži, kas šurp atgādāti no Anglijas. Perspektīvā plānots iegādāties vēl 100 šādus dzīvniekus.
“Mežsētās” nodarbināti 32 strādnieki. “Man ir tāda sajūta, ka man no kabatas kāds izņem naudu un paziņo, ka to ir izdarījis likuma vārdā. Ar mežu pelnīt nevaru, jo man atļauts cirst tikai zaļus vai sapuvušus kokus,” saka I. Pušpurs. “Mežsētās” realizēti trīs apjomīgi projekti, izmantojot SAPARD līdzekļus un ņemot kredītu akciju sabiedrībā “Hansabanka”, to kopējās izmaksas ir aptuveni 400 000 lati.
Saņem vienu rakstisku sūdzību
Madonas reģionālās Vides pārvaldes Gulbenes nodaļas speciāliste Inese Sedleniece informē, ka arvien biežāk zemju privātīpašnieki, kuru teritorijas iekļautas dabas liegumos, mutiski sūdzas par to, ka nesaņem solītās valsts kompensācijas. Saņemta arī viena rakstveida sūdzība no Stradu pagasta “Robežnieku” saimnieces Edītes Lastovskas.
“Es gaidīšu nākamā gada 1.janvāri, no kura solīts maksāt kompensācijas dabas liegumu privāto zemju saimniekiem. Tā man paziņoja rakstiski, atbildot uz sūdzību,” laikrakstam saka E.Lastovska.
Viņai piederošajos 37 hektāros zemes šobrīd nevar veikt nekādu darbību, kamēr nav izstrādāts apsaimniekošanas plāns. Savukārt tas jāizstrādā par personiskajiem līdzekļiem. “Visam vajadzīgi līdzekļi, arī mājas remontam, kas atrodas manā zemes īpašumā. Naudas nav. Mana vēlme bija vienīgi sakopt šo vietu, nevis pelnīt ar mežu. Taču pagaidām nedrīkstu veikt pat sakopšanu,” stāsta E.Lastovska. Viņa stāsta – ja situācija nemainīsies arī pēc nākamā gada 1.janvāra, tad nākšoties apsvērt iespēju sūdzēties Strasbūras tiesā.
Iesaka apbruņoties ar pacietību
“Ir neskaidrība par kompensācijām, kas skar mežaudžu īpašniekus. Kompensācija ir solīta ar nākamo gadu, taču likumprojekts pagaidām ir apstājies, un neko konkrēta solīt nevaram. Īpašniekiem ir jāapbruņojas ar pacietību,” saka I.Sedleniece.
Viņa pauž, ka visi dabas liegumu teritoriju īpašnieki ir brīdināti par naudas sodiem, kādi draud, ignorējot dabas saudzēšanas prasības. Pagaidām gan nekādi pārkāpumi konstatēti neesot. Par sugu un biotopu aizsardzības prasību pārkāpšanu uzliek sodu fiziskām personām no desmit līdz 15 latiem, konfiscējot nelikumīgi iegūtos īpaši aizsargājamos īpatņus un to daļas, bet juridiskajām personām – no 50 līdz 1000 latiem.
Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas prasību pārkāpšanas gadījumā soda fizisku personu ar naudas sodu no 50 līdz 500 latiem, bet juridisku personu ar naudas sodu no 100 līdz 1000 latiem.
Par pļavu appļaušanu sola maksāt
Daudzi dabas liegumu teritoriju privātīpašnieki Vides pārvaldei izteikuši arī pretenzijas par to, ka viņiem par personiskajiem līdzekļiem jāizstrādā savu teritoriju apsaimniekošanas plāni, lai varētu veikt kaut vai savu zemju kopšanu, ko paredz arī likums.
“Dabas liegumu zemju īpašniekiem, lai zinātu, ko var darīt šajā platībā, ir jāgatavo projekts par saviem līdzekļiem. Tas maksā līdz 500 latiem. Par pļavu apsaimniekošanu lauksaimniekiem ir solīta dotāciju nauda, ir ierobežojošais laiks, kad vēlams veikt apsaimniekošanu. Taču nevienai dabas lieguma teritorijai rajonā nav izstrādāts apsaimniekošanas projekts. Līdz ar to cilvēki ir neziņā. Viņiem ir tikai apgrūtinājumi, ir jāmaksā nodokļi, bet no savas zemes labumu viņi gūt nevar,” saka I.Sedleniece.
Vēlas rajona
dabas liegumu karti
Vides pārvalde vēlas izveidot uzskatāmu karti, kurā būtu ietverti visi dabas liegumi, kas atrodas Gulbenes rajonā. “Gulbenes rajons ir bagāts ar saudzējamiem dabas stūrīšiem. Sevišķi ap Pededzi un Gauju ir ievērojama sugu daudzveidība. Gulbenes rajona iedzīvotājiem nav informācijas, kur var doties izbaudīt dabas vienreizību. Šāda karte sniegtu nepieciešamo informāciju,” saka I.Sedleniece. Gulbenes rajona dabas liegumu karti Vides pārvaldes speciālisti sadarbībā ar sponsoriem vēlas sagatavot un izdot gada laikā.
