Bagātīgi šobrīd zied gladiolas lejasciemietes Ausmas Keišas dārzā. Lai arī esam ievērojuši, ka ar gladiolām rokās skolēni 1.septembrī dodas uz skolu, Ausmai gladiolas dārzā uzzied jau jūlija sākumā. Šogad gan ziedi seniori priecē nedaudz vēlāk.
Šogad nav gladiolu gads
Dārzā pie mājas Ausma iestādījusi gandrīz trīs simtus gladiolu sīpolu, kuri tagad dāvā skaistus, krāsainus ziedus un priecē ne tikai Ausmas sirdi, bet arī garāmbraucējus, jo dārzs labi pamanāms arī no ceļa. Ausma ved “Dzirksteli” uz dārzu un labprāt ne tikai izrāda, kuri ziedi pašai ir vistīkamākie, bet arī pastāsta, kā tās audzē un uzglabā pa ziemu nākamajam gadam. Pašai visvairāk patīk baltās un mālainās gladiolas, arī sīkziedu gladiolas. “Kāda māte savam dēlam uz kapa bija uzlikusi baltas gladiolas. Tās izskatījās tik skaisti! Es atradu veikalā gladiolu šķirni, kas zied baltiem ziediem, nopirku un arī iestādīju. Vēl gribētu, lai man būtu zilganas nokrāsas gladiola,” stāsta Ausma.
Viņa novērojusi, ka visi gladiolu sīpoli nav uzziedējuši, arī kaut kāda slimība šogad iemetusies. Šķirņu nosaukumus viņa nezina, jo tas viņai neesot būtiskākais. “Šogad nav gladiolu gads, citos gados tās iestādīju jau 7.aprīlī un uz Lejasciema kapusvētkiem, kas notiek jūlija sākumā, man jau bija klēpis ar gladiolām, kuras saliku uz kapiņiem. Visi brīnījās, ka man jau tik agri zied gladiolas! Bet šogad pirmo reizi gladiolas uzziedēja tikai pirms dažām nedēļām. Šogad ilgi nedzina vārpas. Uznāca siltums un uzziedēja,” stāsta Ausma. Viņa gladiolu sīpolus pavairo pati, reizēm nopērk veikalā, kā arī tos uzdāvina meitas.
Dalās ar skaistumu sociālajos tīklos
Par gladiolām rūpējas arī Ausmas mazmeita Daila. Mazmeita pārdzīvo, ka šo skaistumu neredz citi. “Babiņ mīļā, nevaru noskatīties, ka tu tik ļoti pūlies, bet neviens šo skaistumu neredz!” tā Ausmai teikusi mazmeita un, lai arī citi varētu ieraudzīt krāšņos gladiolu ziedus, nofotografējusi tos, un fotogrāfijas ievietojusi “Facebook.com”.
Ausmas dārzā uzplaukst vairāki simti ziedu. Viņa tos nevienam neliedz. “Gladiolas audzēju piekto gadu. Kādreiz man bija dāliju bums, tagad gladiolu,” smejas Ausma, kuras dārzā zied arī lilijas un rozes. “Arī asteres katru gadu audzēju, bet šogad nebūs. Pie vainas laikapstākļi. Man jau rit 81.gads. Gladiolas prasa lielu darbu, tāpēc diezin vai tās audzēšu nākamgad. Nav spēka. Lielākais darbs ir rudenī pie to novākšanas. Ausma dalās arī savās zināšanās un pieredzē, kā viņa uzglabā gladiolu sīpolus līdz pavasarim. “Varbūt kāds smiesies par manu tehnoloģiju, bet es tos rudenī novācu, ielieku garāžā, lai apkalst. Tad es gladiolu sīpolus notīru un salieku kastītēs, kuras novietoju istabā, un tad es tos pakaltēju, lai ir labi sausi. Pēc tam sīpolus ar sakni uz augšu salieku papes kastē četrās kārtās un starp kārtām uzklāju avīzes. Man nav pagraba, kur tos glabāt, tāpēc tie man stāv istabā zem skapja un zem sekcijas. Īsti pie krāsns gan nevar likt. Kad nāk pavasaris, tad es tos izņemu, nopērku puķu zemi un marta beigās jau sastādu kastēs un vannās. Tad gan ir ārprātīgs paskats, kāda ir mana māja – ķobju ķobjiem pilna!” smaidot saka Ausma. Izdīgušās gladiolas aprīļa sākumā viņa jau izstāda dārzā, šogad gan to darījusi vēlāk – maija sākumā. Liela nozīme gladiolu audzēšanā ir arī pareizas vietas izvēlei – tai jābūt saulainai. Un Ausma to ievēro.
