Visā pasaulē 26.jūnijs ir diena, kad aktualizējam cīņu ar nelikumīgu narkotisko vielu lietošanu un apriti.
Visā pasaulē 26.jūnijs ir diena, kad aktualizējam cīņu ar nelikumīgu narkotisko vielu lietošanu un apriti. Bērns, pusaudzis, jaunietis un narkotikas. Arī Gulbenes rajonā ir šī problēma, par kuru ģimenēs bieži vien zina, taču noklusē notiekošo un cenšas tikt galā pašu spēkiem.
Uzsmēķēt zāli – tā jau ir kļuvusi pierasta lieta. Vai tas ir tik nevainīgi no likuma viedokļa? Par to “Dzirksteles” saruna ar Gulbenes rajona prokuratūras virsprokuroru Aivaru Circenu.
Gulbenes rajonā pagaidām vēl saistībā ar narkotikām nepilngadīgie nav saukti ne pie administratīvās, ne pie kriminālatbildības?
Tā ir. Taču jāapzinās, ka šajos noziegumos ne ar ko neatšķiras bērna atbildība no pieauguša cilvēka atbildības. Jau no 11 līdz 14 gadu vecumam bērns var nonākt tiesā par administratīvu vai krimināli sodāmu nodarījumu – par narkotiku lietošanu, glabāšanu, iegādi vai realizēšanu (par to uzskatāma arī uzcienāšana ar narkotikām) kā par jebkuru citu likumpārkāpumu. Šajā vecumā tiesa bērniem var noteikt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. No 14 gadu vecuma pilnā mērā iestājas administratīvā un kriminālatbildība. Par bērna jebkuru nodarījumu atbildīgi ir vecāki, jo tās ir bērna neaudzināšanas sekas.
Ja vecākiem ir aizdomas, ka bērns lieto narkotikas, kādas ir iespējas to pārbaudīt? Varbūt vērsties pēc palīdzības bāriņtiesā, lai piespiestu bērnu veikt analīzes un noskaidrotu patiesību?
Vecāki paši jebkurā laikā var pierunāt savu bērnu veikt jebkuras analīzes. Tikai jāņem vērā, ka medicīnas iestādei, konstatējot narkotikas nepilngadīgas personas organismā, ir par to jāziņo policijai. Ir, protams, arī privātklīnikas, privātas laboratorijas, kur šādas analīzes var veikt, saglabājot anonimitāti. Ja tad tiek konstatēts, ka asinīs ir narkotisku vielu klātbūtne, vecākiem pašiem jādomā, ko darīt tālāk. Oficiāli, kad policija tiek informēta par šo faktu, problēmas risināšanā iesaistās bāriņtiesa, policija. Tad tiks gādāts par nepilngadīgās personas rehabilitācijas iespēju, kas ir palīdzība par brīvu. Tur ir gan psihologa, gan citu ārstu palīdzība. Tā tad tiks sniegta.
Kur var veikt analīzes, lai konstatētu narkotisko vielu klātbūtni organismā?
Paņemt analīzes var te uz vietas, taču veic tās tikai Rīgā, Narkoloģijas centrā.
Kā raugāties uz tādu situāciju: vecāki ziņo policijai, ka viņu nepilngadīgais bērns lieto narkotikas?
Tāda rīcība ir saprotama, ņemot vērā to, pie kā noved narkotiku lietošana. Persona, kas nepārtrauc lietot šīs vielas, viennozīmīgi agri vai vēlu nonāks policijas redzeslokā. Piemēram, vadot auto narkotiskā reibumā. Gulbenes rajonā ir konstatēti šādi gadījumi, tiesa, tad pie atbildības sauktā persona bija pilngadīga.
Narkotiku lietotāju loks paplašinās. Ja cilvēks, būdams nepilngadīgs, ir iekļuvis tajā un netiek apturēts, vēlāk to izdarīt būs grūtāk un pat neiespējami. Nepilngadīgajam var likt padomāt un mainīties saņemtais administratīvais vai pat kriminālais sods. Ja to nedara uzreiz, tad rehabilitācijas vietā nākotnē tam pašam cilvēkam, iespējams, būs jādodas uz brīvības atņemšanas vietu. Piemēram, konstatējot atkārtotu narkotisko vielu lietošanu, jau no 14 gadu vecuma personai pastāv risks zaudēt brīvību. Piemēram, kaimiņos, Alūksnes rajonā, pirms dažiem gadiem bija tāds gadījums, kad pie atbildības sauca nepilngadīgas personas par narkotisku vielu lietošanu un realizēšanu.
Narkotiku lietošana izraisa atkarību. Tad cilvēks sāk melot un pats tic saviem meliem.
Melošana, savas vainas pārlikšana uz citiem – tas narkomāniem ir raksturīgi. Viņi uzskata par vainīgiem visus, izņemot sevi. Tā ir spilgta atkarības pazīme. Atkarība kā jebkura slimība, kad tā kļūst hroniska, gandrīz vai nav ārstējama. Cilvēku pilnībā nevar vairs izārstēt.
Vai tiešām laukos narkotiku lietošana ir tik izplatīta, kā cilvēki runā, vai tomēr vairāk tās ir bailes?
Noteikti, ka šī problēma ir. Pilnīgi iespējams, ka līdz policijai nonāk mazākā daļa informācijas vai nenonāk pavisam. Narkotiku apkarošanas birojs atrodas Rīgā. Ir maz ticams, ka šā biroja darbinieki bieži atbrauc uz Gulbeni. Toties Daugavpilī viņi ir bijuši un veikuši darbu, kas bijis rezultatīvs.
Vietējie policisti, kas strādā Gulbenes rajona policijas pārvaldē, nav specializējušies narkotiku jomā un pēc personas ārējā izskata nevar pateikt, ir vai nav cilvēks lietojis narkotikas. Arī starp rajona mediķiem šādas kompetences cilvēka nav, kas piekristu kopā ar policistiem doties reidos. Ja nav speciālistu, tad rīkoties kā diletantiem nebūtu ieteicams. Sevišķi jau, kad runa ir par nepilngadīgajiem.
Varbūt par dažu atpūtas vietu ir lielas aizdomas, ka tur notiek narkotiku lietošana. Bet kā to pierādīt? Ja personu aizturēšana izrādīsies nelikumīga, tāpat arī piespiedu kārtā veiktās analīzes, ja viss notiekošais tiks tulkots kā apmelošana?
Runājot par nepilngadīgajiem, būtiskāka ir vecāku atbildība. Ja vecāki policijā vērsīsies ar iesniegumu, ka kādā izklaides vietā ir iespēja tikt pie narkotikām, policija reaģēs. Tāpat arī pedagogiem ir jāziņo policijai par aizdomīgiem gadījumiem. Ir jābūt reālai informācijai. Nevar vadīties no baumām – viena tante teica. Ir jābūt objektīvai informācijai un cilvēkam, kas to sniedz.
Likums paredz bargu sodu cilvēkiem, kas pakļāvuši savu dzīvi narkotikām.
Ja cilvēks laikus neapstājas, bet turpina iet šo ceļu, tad viņu nav iespējams atradināt no šīs kaites citādi kā vienīgi piemērojot brīvības atņemšanu. Te nepieciešama izolācija. Un pat tas reizēm nepalīdz!
