Vakarrīt visiem par lielu pārsteigumu zeme bija pārklājusies ar sniega kārtu. Sinoptiķi ziņo, ka mūsu pusē no rīta bija izveidojusies apmēram 5 milimetrus bieza sniega sega. Slapjš sniegs turpināja snigt līdz pat pusdienlaikam.
Sinoptiķi skaidro, ka oktobra pirmajā pusē jau var tikt novērota pirmās sniega segas izveidošanās un tas nav nekas ārkārtējs, tiesa, sniegs parasti nokūst dažu dienu laikā. Šonedēļ laika apstākļus noteiks ciklona darbība, tādēļ būs mākoņains un vēss laiks ar biežiem nokrišņiem. Sniegot slapjam sniegam arī turpmākajās dienās, īslaicīgi var veidoties sniega sega, kas, līstot lietum, atkal nokusīs.
Slapjais sniegs “norauj” elektrību
Naktī uz pirmdienu slapjā sniega dēļ bez elektrības Gulbenes novadā palika vairāk nekā 1800 klientu. Par to “Dzirksteli” informē akciju sabiedrības “Latvenergo”. Arī dienas gaitā situācija novadā maz bija mainījusies, jo vienlaikus elektriķi novērsa vienus bojājumus elektrotīklos un atklāja citus bojājumus.
Speciālisti uzsver, ka reģistrētie bojājumi lielākoties radušies kritušo koku un zaru dēļ – slapjais sniegs uzkrītot uz koku lapām padara tās ļoti smagas un koki uzgāžas elektrolīnijām.
Akciju sabiedrība „Sadales tīkls” informē, ka brigādes strādā un konstatētos bojājumus plānots novērst tuvākā laikā. Ja gaisa temperatūra paaugstināsies, tad, sniegam kūstot, zari vairs neizraisīs atslēgumus un attiecīgos līniju posmus varēs operatīvi pieslēgt.
“Latvenergo” iedzīvotājiem atgādina, ka redzot zemē guļošu līnijas vadu vai uz līnijas uzkritušu koku, nekādā gadījumā nedrīkst tuvoties tam, bet jāinformē “Latvenergo” – zvanot uz klientu servisa bojājumu pieteikšanas tālruni 80200404.
Nokrišņu būs vairāk
Laika vērotājs Vilis Bukšs, kas dzīvo Viļakas novadā un ilgus gadus nodarbojas ar laika vērošanu, laikrakstam stāsta, ka pavasarī Māras dienā (25.martā) bijis sals, kas liecināja, ka rudenī agri uznāks sniegs. “Līdzīgi kā šogad bija arī 1992.gadā, kad tieši 12.oktobrī uzsniga pirmais sniegs. Vēlāk tas nokusa, tad pastiprinājās sals un oktobra beigās atkal sniga. Arī novembris bija ar slapju sniegu, kuru periodiski nomainīja lietus un sals. Ziema togad bija mērena, ar vairākiem atkušņiem, un tikai februāra beigas, marta sākums bija auksts un sniegains,” stāsta laika vērotājs. Arī šogad varētu būt līdzīgi, tikai nokrišņu būs vairāk. “Būs dziļa ziema, bet iespējams, bez cieta sala, jo sliekas vēl pirms pirmdienas sniega nekur dziļāk par pērnajām lapām nebija ierakušās. Kurmji gan rok uz nebēdu, kas varētu liecināt par aizputinātiem ceļiem ziemas otrajā pusē.” V.Bukša vērojumi liecina, ka šogad, iespējams, arī novembrī būs sniegs un sals, bet uz Andrejiem (30. novembrī) būs atkusnis un šķīdonis. Ap Ziemassvētkiem varētu būt neliels sals un mērens sniegs. “Kopumā ziema būs aukstāka nekā divas iepriekšējās. Pēdējie vērojumi liecina, ka varētu būt arī īslaicīgi liela aukstuma viļņi. Laika zīmes rāda, ka ziema varētu arī ievilkties diezgan tālu pavasarī,” stāsta V.Bukšs.
Arī daukstēnietis Andrašs Fazekašs, kas nodarbojas ar laika vērojumiem, saka, ka šī ziema varētu būt mēreni auksta. Šādi laika apstākļi būs pāris dienas, un tad atkal paliks siltāks. Nākamais aukstuma vilnis varētu būt uz 23.novembri, tad atkal būs atkusnis, tomēr Ziemassvētki būs balti.
