Novadnieks kļūst par Dienvidaustrālijas vicegubernatoru.
Novadnieks kļūst par Dienvidaustrālijas vicegubernatoru
Pagājušā gada oktobra beigās Stāmerienas pagasta “Dārzamājas” pastkastē pastniece ielika vēstuli, kas bija mērojusi ceļu no Austrālijas. Tā sākās ar vārdiem: “Dārgais novadniek, Raiti! Liels jo liels paldies par kartīti un sirsnīgajiem sveicieniem! Sveicieni vienmēr ir siltāki, ja tie nāk no tās puses, kur esi audzis un bērnību pavadījis. Šogad nekur neizkustējāmies, – neaizbraucām uz Latviju vai citur Eiropā. Šis gads man bija ļoti saspringts, jo bija jānobeidz mans uzņemtais pienākums šīs pavalsts labā…”
Mūsu novadnieks Bruno Krūmiņš septiņus gadus bija Dienvidaustrālijas vicegubernators. Tas liecina, ka Rankas pagastā kārtais šūpulis savulaik izšūpojis dižu vīru, apveltītu ar ārkārtīgu pienākuma un atbildības sajūtu, ar sirdi, kas līdz pat šai dienai glabā sirsnīgas atmiņas par Latviju.
Kad 2000.gada maijā Dienvidaustrālijas valdība paziņojusi par B.Krūmiņa iecelšanu godpilnajā vicegubernatora amatā, gandrīz visi Austrālijas preses izdevumi ziņojuši par faktu, ka Bruno ir pirmais vicegubernators, kas nav dzimis Austrālijā vai Lielbritānijā. Tomēr sabiedriskās domas veidotāji atzinīgi novērtējuši B.Krūmiņa kā Etnisko lietu komitejas priekšsēdētāja un valsts padomnieka imigrācijas lietās veikumu, uzskatot, ka arī latvietis var būt atbildīgs par pusotru miljonu iedzīvotāju, kuri mīt Dienvidaustrālijā, kas ir starp piecām Austrālijas pavalstīm.
Veic prestižus pienākumus
“Bruno ir paraugs visai sabiedrībai. Atbalsts, ko esat man šajā laikā devis kā palīgs, ir neatsverams. Es novērtēju visu, ko esat darījis. Jūs nekad nevilcinājāties uzņemties pienākumus. Paldies par visu, ko esat darījis Dienvidaustrālijas labā!” tā gubernatores Mardžorijas Džeksones – Nelsones teikto B.Krūmiņa godināšanas ceremonijā 10.jūlijā atspoguļo izdevums “Austrālijas Latvietis”. Minētajā pasākumā politiķim pasniegti arī četri ģerboņi – armijas, kara flotes, aviācijas un policijas.
Ieņemot vicegubernatora posteni, B.Krūmiņš ir atklājis parlamentārās sesijas, kas ir īpašs ceremoniāls, jo saistās ar militārās parādes pieņemšanu un godasardzes inspicēšanu, skanot valsts himnai. Sesijas laikā tiek nolasīts 25 minūtes ilgs valdības manifests. Gubernatora prombūtnē B.Krūmiņš parakstījis arī nozīmīgus valdības dokumentus – dažādus lēmumus, likumus, publiskos paziņojumus, rīkojumus par ministru un tiesnešu iecelšanu, atcelšanu, cietumnieku apžēlošanu un citus. Pirms diviem gadiem viņš pieņēmis arī militāro spēku parādi, kurā piedalās visu karu veterāni, kā arī pašreizējie aizsardzības spēku karavīri.
Vēlējies būt skolotājs
Stāmerienas pagasta padomes priekšsēdētājs Raitis Apalups, kurš arī ir dzimis Rankas pagastā, atceras, ka Bruno allaž vēlējies būt skolotājs un kopā ar slavenajiem mūsu novadniekiem – kordiriģentiem brāļiem Imantu un Gido Kokariem mācījies toreizējā Cēsu Skolotāju institūtā. 2005.gadā, būdams Rīgā, viņš apciemojis abus brāļus. Tomēr par skolotāju tā arī neizdevies kļūt, jo labos nodomus izjaucis karš. Bijusi doma izskoloties arī par dziedātāju, tomēr vajadzējis darboties praktiskāk, tāpēc viņš izraudzījies inženiera profesiju.
“Mazdēls pirmo reizi stāvēja pie vectēva kapa.”
“Atminos, ka Bruno brālis Jānis savulaik strādāja par uzskaitvedi Fridriha Engelsa vārdā nosauktajā kolhozā. Viņš pārcēlās uz Alūksnes rajona Annas pagastu. Nu jau viņš ir miris. Bruno tēvs savulaik strādāja Uriekstes stacijā, bet vēlāk bija mežsargs. Savukārt Bruno vectēvs, ko visi sauca par Kupču tēvu, bija ilggadējs Rankas kapličas zvaniķis. Viņš bija cienīts un slavens vīrs, kuru vēl šodien atceras gados vecākie rancēnieši,” stāsta R.Apalups.
Ceļš uz dzimto pusi
Pirms diviem gadiem, trīs nedēļas ciemojoties Latvijā, Krūmiņu ģimene tīksminājusies par Alūksnes skaistumu, apskatījusi Gulbeni. Stāmerienu, Siguldu un citas Latvijas pilsētas, neslēpjot prieku par tām pārmaiņām, kādas piedzīvojusi Latvija, atgūstot savu neatkarību. Tomēr sarunas pieklusušas un remdēts prieks, to aizstājot ar atmiņām, kad Bruno arvien vairāk tuvojies savai dzimtajai Rankai un arī Jaunpiebalgai, kuras baznīcā viņš savulaik kristīts un iesvētīts. Alūksnes kapsētā atdusas viņa vecāki. “Bruno nezināja, kurā vietā Rankas kapsētā apglabāts viņa vectēvs, tāpēc tad, kad viņš bija atbraucis uz Ranku, sazinājāmies ar rancēniešiem un mazdēls pirmo reizi stāvēja pie vectēva kapa. Apciemojām arī dzejnieka Ērika Raistera atdusas vietu, bijām pie Rankas pamatskolas pārziņa Jēkaba Vilka kapa, kurš laikā, kad Rankā mācījās arī Bruno, bija skolmeistars, apciemojām vairāku viņa klasesbiedru, piemēram, Ilgas Saliņas, Ainas Segles, Laimoņa Čakara, kapa vietas. Bruno ir apmeklējis arī Rankas pamatskolu,” stāsta R.Apalups.
No bēgļu nometnes
Pirmo reizi Krūmiņu ģimene apmeklējusi Latviju 1984.gadā, kad Bruno dzīvesbiedre Dagmāra braukusi uz zobārstu kongresu Helsinkos. No turienes ģimene atlidojusi arī uz Rīgu.
Dažādos mezglos sējusies novadnieka dzīve, bet pēc kara 1949.gadā Austrālija bijusi vienīgā zeme, kas neiebildusi pieņemt bēgļus no bēgļu nometnes. Ģimenē tolaik jau bijusi pusgadu veca meita, bet vairākums valstu izraudzījušās tikai spēcīgus strādniekus bez apgādājamajiem. Krūmiņu ģimene nav vienīgā, kas pēc Otrā pasaules kara nokļuva Austrālijā. Tolaik valstī ieplūdis liels skaits tautiešu no Latvijas, kuri kara notikumu dēļ bija spiesti atstāt dzimteni. Daudzi ieņēmuši nozīmīgus amatus Austrālijas valsts institūcijās. Šodien Latvijas un Austrālijas divpusējās attiecības raksturojamas kā draudzīgas, bet mazāk aktīvas.
B.Krūmiņš nav sarāvis saites ar Latviju, lai gan, iespējams, ir cilvēki, kas nosoda imigrantus, tomēr, lai nosodītu, ir jāuzzina patiesība. Bruno regulāri ir viesojies Latvijā gan kā Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvis, gan darbojoties dažādos labdarības projektos, lai palīdzētu veco ļaužu aprūpes namiem un lauku skolām. Tā viņš atlīdzina dzimtajai Latvijai par atšķirtību no tās.
***
Fakti
Austrālijas pavalstu gubernatorus Lielbritānijas karaliene Elizabete II ieceļ uz pieciem gadiem, bet vicegubernatora pienākumus var veikt ilgāk.
Vicegubernators aizvieto gubernatoru viņa prombūtnes laikā.
Austrālijas dienā, 26.janvārī, un karalienes Elizabetes dzimšanas dienā, 13.jūnijā, tiek paziņots, kurām personām piešķirts Austrālijas ordenis. Apbalvošanas ceremonija un svinīgais bankets notiek gubernatora mājā. Dienvidaustrālijā šādi banketi notiek trīs dienas, jo apbalvojuma saņēmēju skaits ir liels.
B.Krūmiņš 24 gadus bijis Austrālijas Latviešu biedrības priekšnieks, LJAA prezidija priekšsēdis, PBLA valdes loceklis, Adelaides evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieks, Latviešu skolas pārzinis un skolotājs, latviešu radio stundas dibinātājs, dzied divos koros, regulāri lasa priekšlasījumus Latviešu biedrībai. Par izcilu darbību apbalvots ar Austrālijas ordeni, simtgadu medaļu, Dienvidaustrālijas nozīmi zeltā, ir Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks.
